Smiekli ārstē: stimulē imūnsistēmu un aktivizējas šūnas, kas iznīcina mikrobus un vīrusus

0

Visi zina, ka smieties ir veselīgi. Jau kāds slavens XVII gadsimta angļu ārsts teicis, ka viena jokdara ierašanās pilsētā tās iedzīvotājiem ir daudz vērtīgāka nekā desmitiem ar zāļu kravu apkrautu mūļu. Un kad gan vēl runāt par smieklu labvēlīgo ietekmi, ja ne aprīlī?

Kas notiek smieklu laikā? Kad cilvēks smejas, mazāk izdalās stresa hormoni, toties tiek rosināta endorfīnu – apmierinājuma un prieka hormonu – izdalīšanās. Piecas minūtes ilgi nevaldāmi smiekli ne tikai noņem depresiju, bet ļoti labvēlīgi iedarbojas uz sirds un plaušu darbību. Smiekli stimulē imūnsistēmu, aktivizējas šūnas, kas iznīcina mikrobus un vīrusus. Kad cilvēks smejas no visas sirds, siekalās un asinīs palielinās ne tikai imūnglobulīns, bet arī vielas, kas aizkavē vēža šūnu vairošanos. Vārdu sakot, no sirds un ilgi smejoties, ceļu uz aptieku drīz varēsim aizmirst.

Labumu, kādu dod smiekli, var salīdzināt ar labumu, ko cilvēks gūst no fiziskām nodarbībām. Triju minūšu ilgai airēšanai un tikai 27 sekunžu ilgiem smiekliem ir pilnīgi vienāda iedarbība uz sirds-asinsvadu sistēmu. Profesors Kristians Bernards, kurš savulaik kļuva slavens ar to, ka izdarīja pasaulē pirmo sirds pārstādīšanas operāciju, rakstījis: “Es jokus un smieklus uzskatu par ļoti labu infarkta profilakses formu, īpaši profesionālajā darbībā. Ko tik nākas pārdzīvot aizvainojumu un zobgalību dēļ! Par to visu vajag vienkārši pasmieties, jo sirdij nav nekā labāka par smiekliem. Tas, kurš prot pasmieties, neņem aizvainojumus pie sirds – mazāk cieš no stresa darbā.”

Starp citu, dažādu valstu zinātnieki par smieklu labvēlīgo ietekmi runājuši ne reizi vien. Piemēram, amerikāņu psihologs Henrijs Švarcs konstatējis – tas, kurš trenējas nomāktā garastāvoklī, parasti nesasniedz atveseļojošo efektu. Toties ja cilvēks ir pacilātā noskaņojumā un bieži smejas, analoģiska slodze būtiski uzlabo viņa veselību. Jāsecina, ka nodarbojoties ar sportu vai fitnesu, smiekli veicina treniņu efektivitātes palielināšanos. Savukārt Šveices mediķi no Bernes universitātes nākuši pie atziņas, ka smieklu dziednieciskais efekts pat ir lielāks par fizisko vingrojumu efektu – viņiem izdevies aprēķināt, ka viena minūte sirsnīgu smieklu ir vienlīdzīga… 40 minūšu ilgam skrējienam.

Nav noslēpums, ka bērnībā un jaunībā cilvēks ir gatavs smieties par katru nieku, bet ar gadiem šī vēlme parādās retāk un retāk. Gados vecu un jautri cilvēki nemaz tik bieži nav sastopami, lielākoties viņi ir nopietni, savu domu un rūpju nomākti. Skrupulozie vācieši pat aprēķinājuši, ka mūsdienās Vācijas iedzīvotāji smejas vidēji sešas minūtes dienā, savukārt pagājušā gadsimta 50.gados šis rādītājs bija – 18 minūtes. Cilvēki mazāk smejas un vairāk skumst. Statistika, kas atspoguļo depresīvos stāvokļus, nemitīgi aug. Lai gan ja tā labi padomā, vai mums ir daudz iemeslu smiekliem un priekam?

Taču ja jau smiekli ir tik veselīgi, bet iemeslu dzīvē tiem ir maz, varbūt pacensties par to parūpēties un radīt smieklu iemeslus pašiem? Doma nav zemē metama. Pēdējā laikā daudzās pasaules valstīs arvien vairāk smieklu klubu, un jau ir ievērots, ka tie, kas tos apmeklē, daudz retāk par citiem slimo ar gripu un saaukstēšanos. Starp citu, slavenais amerikāņu ārsts Pečs Adamss jau vairāk nekā 30 gadu pacientus ārstē ar smieklu terapiju. Doma, ka tieši humors var palīdzēt atveseļoties smagi slimiem cilvēkiem, viņam ienāca prātā vēl tad, kad viņu kā studentu nosūtīja praksē uz kādu klīniku. Tieši toreiz Pečs sāka nest uz palātām nevis mikstūras un tabletes, bet… klauna uzliekamo degunu. Taču mediķi ir konservatīvi ļaudis, un toreiz Pečam savu izdarību dēļ gandrīz vai nācās atvadīties no augstskolas. Diez vai viņš vispār būtu saņēmis ārsta diplomu, ja pat visniknākajiem oponentiem nenāktos atzīt, ka pacientiem, kurus bija apmeklējis dakteris klauns, uzlabojās apetīte un garastāvoklis, viņi kļuva daudz mierīgāki un komunikablāki, visbeidzot – arī ātrāk atveseļojās. Šis no dzīves ņemtais stāsts ir iemūžināts filmā ar Robinu Viljamsu galvenajā lomā. Tagad Adamss vada Veselības institūtu Virdžīnijas štatā, ir bijis vairāk nekā 50 valstīs un katrā no tām apmeklējis arī pašus smagākos slimniekus.

SMIEKLU TERAPIJAS ĀBECE

• Katru rītu uzsmaidiet pats sev spogulī, bet vēl labāk – divatā pasmejieties. Tas dos optimisma lādiņu visai dienai.

• Centieties vairāk komunicēt ar jautriem un dzīvespriecīgiem ļaudīm.

• Izmantojiet katru piemērotu situāciju, lai pajokotu, un smejieties par citu jokiem.

• Mācieties saskatīt komisko un smieklīgo sev apkārt: tas ienesīs košas krāsas ikdienas dzīvē, un no tās tiks izstumta pelēcība un vienmuļība.

• Centieties nezaudēt humora izjūtu pat kritiskās situācijās.

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.