Veselības ministrijas īstenotā kampaņa par psihisko veselību “Viss ir Norm.a” aizsākas ar personisku stāstu par depresiju – īpašā video stāstā Anna dalās savā pieredzē par to, ko nozīmē sadzīvot ar šo psihisko saslimšanu.

Anna atzīst, ka runāt par depresiju ir grūti un daudzus gadus viņa nepatīkamās izjūtas apspiedusi un noliegusi. “Milzīga tukšuma sajūta (..). Sliktākajos brīžos nespēju izkāpt no gultas un funkcionēt. Vairs nevarēju saņemties, un tas nebija atkarīgs no manis. (..) Gāju pa dzīvi, bet ne priecājos, ne bēdājos, ne dusmojos. Es nepiedzīvoju, bet vienkārši eksistēju.”

Kādas ir depresijas pazīmes?

Viens no kampaņas mērķiem ir palīdzēt atpazīt dažādas psihiskās saslimšanas un mudināt savlaicīgi vērsties pēc palīdzības. Ja vismaz divas nedēļas pēc kārtas ir nomākts garastāvoklis, neapmierinātība, nogurums, enerģijas trūkums, interešu un dzīvesprieka zudums, bezcerība, vainas izjūta, grūtības iemigt vai pamosties vai domas par pašnāvību, iespējams, tā ir depresija.

Depresija ir ārstējama slimība, taču svarīgi laikus vērsties pēc palīdzības. Jau drīzumā Annas stāstu papildinās arī psihiskās veselības speciālista komentārs, kurš no profesionālā skatupunkta palīdzēs orientēties depresijas simptomos un sniegs ieteikumus par palīdzības meklēšanu gan pašam, gan saslimušā tuviniekiem.

Neesi vienaldzīgs! 

Kampaņā “Viss ir Norm.a” Veselības ministrija aicina pieskatīt savu un līdzcilvēku psihisko veselību. Gada garumā ik mēnesi tiks atklāts viena cilvēka pieredzes stāsts par ikdienas dzīvi ar kādu no psihiskajām saslimšanām vai tās simptomiem. Divpadsmit cilvēki no mūsu vidus video formātā izstāstīs kopumā 12 stāstus par to, kā viņi sadzīvo ar depresiju, nesuicidālu paškaitējumu, narkotiku atkarību, alkohola atkarību, anoreksiju, robežstāvokļa personības traucējumiem, bipolāri afektīviem traucējumiem, šizoafektīviem traucējumiem, demenci, mācīšanās traucējumiem, uzmanības deficītu un hiperaktivitāti un garīgo atpalicību.

Būtiski atzīmēt, ka ne vienmēr saslimšana visiem izpaužas vienādi. Vēl svarīgāk – ne vienmēr tos var mazināt ar vienām un tām pašām metodēm. Tomēr ir dažas kopīgas lietas, kas vieno visus stāstus:

• svarīgi atpazīt simptomus un brīdi, kad pats tos vairs nespēj regulēt, lūgt palīdzību līdzcilvēkiem un speciālistiem, kuriem uzticies;

• jāapzinās, ka sadzīvot ar šķēršļiem būs jāmācās pašam un pārmaiņas ir ciklisks process, kas prasa laiku un darbu ar sevi.


Kur meklēt bezmaksas palīdzību?

Runā ar savu ģimenes ārstu!

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”: 67222922, 27722292

Pusaudžu resursu centrs: 29164747

Ambulatorā palīdzība:

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs: 67080147

Ambulatorais centrs “Veldre”: 67819748

Ambulatorais centrs “Pārdaugava”: 67715108

Izvēlies uzticamus informācijas avotus!


Psihiskā veselība ir joma, kurā valda daudz novecojušas informācijas, aizspriedumu un nepatiesu pieņēmumu. Internets ir būtisks izziņas avots, taču vienmēr rūpīgi izvērtē informācijas uzticamību!

Foto: Unplash.com

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.