Autore: Gunta Kūla

Reizēm ir brīži, kad rodas vēlme ieskatīties nākotnē. Tas tā bijis jau gadsimtiem ilgi. Tā kā iestājies gada tumšākais laiks, kā arī veļu laiks, aizvien vairāk prātā klejo domas par šajā gadā padarīto un par to, ko gan atnesīs Jaunais gads. Tāpēc šīs nedēļas chillpill.lv saruna ar taroloģi Hilarionu jeb taro kāršu licēju būs tieši laikā! Šajā nedēļā uzzināsiet vairāk par to, kas ir taro kārtis, uz kādiem jautājumiem tās var sniegt atbildi, tā ir maģija, zinātne vai cilvēku programmēšana, vai vēl kas cits?

Taro pasaulē taroloģe darbojas ar vārdu Hilariona, viņa arī raksta rubriku žurnālā Spīgana. Jaukās balss īpašniece izvēlas savu vārdu neatklāt, sakot, ka taro pasaulē viņu pazīst šādi. Jāteic, ka taroloģei jau ir uzteicama pieredze, viņa ar kārtīm strādā jau padsmit gadu. Hilariona ne tikai liek kārtis jeb konsultē, bet nu jau māca arī jaunos speciālistus. Jautājot, kā viņai pašai radās interese par taro kārtīm, viņa saka, ka jau no bērnības. “Es pat nezinu, bet atceros, ka biju maza, es zināju, ka likšu kārtis.”

Taro kārtis ir vissenākās no zīlēšanas kārtīm

Jāmin, ka Taro kārtīm ir ļoti sena vēsture – gadsimtiem sena. Taroloģe atklāj, ja sākotnēji Taro kārtis tika izmantotas kā spēļu kārtis vakaros, taču tikai vēlāk kārtīs tika ievietoti simboli, kas arī ir galvenā atslēga, kā tās strādā. “Klasiski cilvēkiem taro kārtis asociējas ar nākotnes zīlēšanu, lai gan patiesībā tā ir tikai viena maza daļiņa, ko ar kārtīm var izdarīt,” intriģējoši min Hilariona.

Lūgta pastāstīt, ko tad vēl ar kārtīm var izdarīt, viņa teic: “Jebkuras esošās situācijas analīzi cilvēka dzīvē mēs varam aplūkot kārtīs. Piemēram, paskatīties, kādas ir šī brīža attiecības, it īpaši tad, ja šķiet, ka nav kaut kas, kā vajag, un gribētos kaut ko uzlabot. Tad apskatāmies šī brīža situāciju, kas ir stiprās un vājās puses. Kad ir iegūts kopskats, tad cilvēks var skatīties, ko vajadzētu un nevajadzētu darīt. Tāpat kārtīm var vaicāt, ko konkrētajā situācijā darīt vai nē, tādējādi iegūstot dažādus padomus vajadzīgajai situācijai.”

Izvēle – kuru darbu vai partneri man izvēlēties?

Vēl ļoti populārs iemesls, kādēļ izmantot taro kārtis, ir izvēle. “Ja man ir divi darba piedāvājumi, varam paskatīties, ko varētu dot viens vai otrs, tad attiecīgi izvērtēt. Tad vēl iespējams paskatīties pagātnes ietekmi uz nākotni, it īpaši, ja cilvēkam ir bijusi sarežģīta situācija pagātnē un tā neliek mierā. Tad ir iespējams aplūkot, kas tas ir, kāpēc šo situāciju nevar atlaist un ko darīt, lai to paveiktu. Tur var būt jebkas – attiecības, bērnība u.tml.”

Ja runājam par klasisko asociāciju par to, ka taro kārtis zīlē nākotni, tad būtiski noskaidrot – vai kārtīs iespējams redzēt visu cilvēka dzīvi līdz pat norietam? Taroloģe uzsver, ka nākotnes zīlēšana, pēc viņas domām, vislabāk darbojas īstermiņā – līdz gadam. “Cilvēks mainās ik dienas, līdz ar to mainās arī prognoze, ko kārtis ir solījušas, cilvēka enerģija kļūst citāda, tāpēc skatīties kārtīs ar ilgtermiņa nākotni, manuprāt, nevajadzētu, es to nedaru.” Vienlaikus Hilariona min, ka vēlme paskatīties nākotni ir īpaši aktuāla gada beigās.

Vēl, runājot par laiku, Hilariona min, ka praksē bieži dzirdami cilvēku jautājumi – “kad notiks tas un tas”, “kad es atradīšu darbu”, “kad mani paaugstinās”, “kad es apprecēšos” utt., “taču es parasti mudinu meklēt atbildi nevis – kad būs tas un tas, bet kas jādara, lai vēlamais notiktu, kas man var traucēt”. “Jo vairāk mēs apspēlēsim šāda veida jautājumus, jo vairāk tas mums palīdzes,” iesaka taroloģe.

Īsāk sakot, taro kārtis var palīdzēt saskatīt notikumus gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē.

Taču arī šie nav vienīgie aspekti, ko kārtis var sniegt. Taroloģe min, ka tās var kalpot kā talismans (ejot uz darba interviju vai pat randiņu), ka arī ar tām var meditēt.

Pagātne, tagadne, nākotne 78 kārtīs?

Katra cilvēka dzīvē ir tik daudz pagriezienu, tas taču nav noslēpums, vai ne? Nav divu vienādu likteņu. Kā iespējams 78 kārtīs atrast atbildes uz tik daudz svarīgiem dzīves jautājumiem?

“Tās ir atbildes attēlos jeb simbolos. Tad, kad bildītes liek kopā, veidojas tas kopums. Nav jau tā, ka ir tikai 78 kārtis, lasīšanā mēs varam izmantot gan taisnās, gan apgrieztās kārtis. Ja liekam kārtis dažnedažādās kombinācijās, tad tas atkal ir jau cits stāsts.”

Ievadot Google meklētājā vārdu savienojumu “taro kārtis”, ir pietiekami daudz piedāvājumu iegadāties kārtis. Interesanti noskaidrot, vai ar jebkurām kārtīm var strādāt, vai tomēr ir kādas īpašās kārtis? “Ir, protams, ļoti daudz, taču ir klasiskie zīmējumi, kas ir pamata taro kāršu sistēma. Tās gudrība parādās caur attēliem, kuros simboli bieži slēpti ezoteriskos tēlos, taču ir tūkstošiem mākslinieku, kuri paņem pamata domu, bet pamaina zīmējumus un stilus, tāpēc, protams, variāciju ir ļoti daudz,” skaidro Hilariona.

“Ja runājam par pirkšanas vietu, tad tam nav nozīmes, galu galā, tas ir papīrs, kas kaut kur ir izdrukāts. Ja ir kādas īpašas kārtis, īpaša kāršu skava, piemēram, ja visi zīmējumi ir cauri caur ziediem, tad noteikti ir jāskatās, kādu domu mākslinieks tur ir ielicis. Tur gan nozīmes var atšķirties no klasiskajiem simboliem.”

Vai atbildēt uz jautājumiem palīdz “augstākie spēki”?

Tāpat jājautā, vai informācija nāk ne tikai no iemācītajiem simboliem, bet arī no “augstākajiem spēkiem”? Kā taroloģe skatās uz kārtīm? “Uz kārtīm es skatos kā sarunu ar savu zemapziņu, ja tās lieku sev. Ja es runāju ar cilvēku, es skatos uz situāciju caur viņa zemapziņu. Te darbojojas gan Visums, gan pamata zināšanas, ko iemācāmies no grāmatām, gan intuīcija.”

Skeptiķu netrūkst nevienā dzīves sfērā

Būtiski norādīt, ka termins ezoterika mūsdienās kļūst arvien biežāk sastopams termins. Arī taro kārtis slēpjas zem šī termina. Ezoterika joprojām ir ar mistiku apveltīts termins, jo zem vārda “ezoterika” ir apslēptas visas zināšanas, kuras ļauj iepazīt sevi un apkārtējo pasauli, tā teicis kāds mistiķa piekritējs. Protams, ne velti joprojām ir daudz skeptiķu – kā gan var ietvert fiziskā zinātnē cilvēka prātu un iekšējo pasauli?

Lūgta komentēt, vai joprojām ikdienā nākas saskarties ar skeptiķiem, viņa saka: “Jebkuram cilvēkam pret kaut kādu procesu dzīvē ir skepse, tā ir un paliek cilvēka izvēle. Man parasti interesē, kāpēc cilvēkam ir skeptiska attieksme, viens no spilgtākajiem iemesliem ir – kāda mana paziņa teica, ka nekad neies uz taro konsultāciju, jo viņa nekad negribētu zināt, kad viņa nomirs. Tad es jautāju – vai tas būtu tas, ko tu jautātu kārtīm, uz ko viņa man atbildēja, ka nē. Redz, ja tu man nejautā, es tajā lietās neskatos. Un jāteic, ka nāves tēma ir tabu tēma, kurā nelienam, bet princips ir vienkāršs – cilvēks nav gatavs dzirdēt to, ko negrib. Jājautā tas, uz ko vēlamies dzirdēt atbildi.”

Būt par kāršu licējiem var būt tikai izredzētie?

Lai ieviestu skaidrību, vēl būtisks jautājums ir – vai, liekot kārtis, jāpiemīt “īpašām” spējām, vai arī to pēc būtības varētu darīt ikkatrs? “Es personīgi nelieku cilvēkus kastītēs – šie varētu, bet tie ne. Pašos pamatos tā ir vēlme mācīties un praktizēt. Ir cilvēki, kuriem tas padodas vieglāk, bet citiem grūtāk. Ir cilvēki, kuri klausās savā institūcijā, bet citiem nepieciešama stingra pamācība pēc instrukcijām. Taču tad, kad veicam pierakstus, nav iespējams uzrakstīt visas interpretācijas, ko kārtis sniedz, tāpēc, ja strādā tikai racionālais prāts, nepieliekot intuitīvo sajūtu, tad ir grūtāk. Tad ir jautājums, cik tālu cilvēks vēlas to visu attīstīt. Traucēt likt kārtis var arī tas, ja cilvēkam ir pārlieku liela emocionālā iesaiste. Ja nevar atdalīt savu viedokli no kārtīm, tad process var tikt apgrūtināts.”

Mazs piemērs. Ja klients atnāk, uzdodot jautājumu par mīlas trijstūri, konsultants nevar teikt, ka tas ir slikti, ka tā nedrīkst, ir jābūt absolūti distancētam no sava personīgā viedokļa.

Tā jau laikam ir, ka cilvēki pēc palīdzības vēršas tad, kad nezina, ko iesākt. Tas nozīmē, ka jautājumi tiek uzdoti par svarīgām dzīves jomām, kā, piemēram, attiecības, darbs, dzīvesvieta, u.tml. Šķietami, ka arī tarologam ir jānes atbildība par sacīto informāciju, vai arī nē? Kā to komentē taroloģe?

“Es uzreiz gribētu akcentēt, ka brīdī, kad cilvēks ierodas uz konsultāciju, tā ir viņa atbildība – pieņemt šo informāciju vai nē. Otra lieta, kas attiecas uz tarologu, tas ir kā likums – tarologs nedrīkst klientam teikt, kas ir vai nav jādara. Tarologa uzdevums ir paskatīties, kā būtu, ja to darītu vai nedarītu, kas vēl var ietekmēt, ja to darīs vai nedarīs. Tomēr darīt vai nedarīt – šis lēmums būs jāpieņem pašam klientam.”

No pieredzes taroloģe min, ka viņas praksē vairākkārt ir bijušas situācijas, kad cilvēks jautā, vai būs darbs. “Es paskatos, cik viņš šim solim ir gatavs, kas jādara, lai darbs būtu, kas traucē, un uz jautājumu mēs praktiski neskatāmies, bet lūkojamies, kas ir jādara. Jāteic, ka cilvēki ir patīkami pārsteigti, ka, meklējot īsas atbildes, mēs ejam šādu ceļu, jo viņi nonāk pie daudz kā vairāk nekā vien īsas atbildes – jā vai nē.”

Praksē bijuši arī gadījumi, kad klients bijis vīlies, sakot: “Jūs man nepateicāt, kas man jādara.” “Tad es arī pasaku, ka nekad neteikšu, tā ir jūsu izvēle un atbildība, es varu palīdzēt ieskicēt dažādu situāciju scenārijus.”

Taroloģe piemin, ka tomēr sarunā ar klientu ir jānoskaidro arī precizējošas lietas, piemēram, ja dzīves joma ir attiecības, tad – esošās vai “nākotnes” attiecības, jo “mēs taču neejam pie ārsta, nesēžam klusējot, neliekam uzminēt ārstam, kas sāp, tāpat tas notiek pie taro kāršu likšanas. Visgrūtāk ir tajā brīdī, kad cilvēks lūdz pastāstīt kaut ko par viņu – jo vispārīgāks būs jautājums, jo vispārīgāka būs atbilde. Galu galā, cilvēks ir nācis ar mērķi noskaidrot savus dzīves jomas jautājumus, nevis pārbaudīt tarologu, tas varētu būt lieti izmests laiks vējā.”

Vai zīlēšana ir programmēšana?

Hilariona min, ka jau iepriekš uzdots šāds jautājums, taču “nē, tarologs to nedara, ja to kāds dara, tad pats cilvēks. Piemēram, ja atkal ir jautājums par darbu, kārtis vēsta, ka būs jāizdara tas un tas, jāvēršas pie tā un tā, cilvēks klausās, ka tik daudz kas ir jādara, un sevi priekšlaicīgi ieprogrammē, domājot, ja reiz tik daudz kas ir jādara, tad jau darba nebūs.”

“Vēl ir bijuši gadījumi, ka, saņemot atbildi, cilvēks saka, paskatieties vēl, varbūt jūs kļūdāties, un tas arī liecina par to, ka cilvēks jau sev ieprogrammējis, gaidot atbildi, ko vēlētos dzirdēt, bet to diemžēl nedzird,” pieredzē dalās taroloģe.

Kāršu likšanas process

Skaidrības labad būtu jāsaprot arī to, kā reāli noris kāršu likšana. Tā kā esam uzrunājuši tieši Hilarionu, lūdzām pastāstīt, kā to dara viņa, lai lasītājiem rastu izpratni par procesu.

“Arī pieeju ir daudz, katram speciālistam ir sava. Es lieku kārtis pati, nevis klienta vietā. Tai pat laikā man ir bijusi sajūta, tagad nāks padomu kārts, es to aicinu izvilkt klientam, tas ir kas tāds, kas notiek procesā, tāpēc ir grūti noskaitīt shēmu. Ja runājam vispārīgi, pie viena galda sēž konsultants un klients, klients uzdod jautājumu, speciālists saprot, kā strādās, lai pēc iespējas labāk atbildētu uz klienta jautājumiem. Otrs veids, kā konsultēt, ir attālināta konsultācija, un tas šobrīd ir tas, ko daru visvairāk. Šis process ir nedaudz citāds. Proti, klients iesūta jautājumu, atsūta arī foto, ja ir vēlme. Jo tas vienmēr ir kā palīglīdzeklis, tomēr nav obligāta prasība. Tad es strādāju viena un nosūtu konsultāciju audio formātā. Trešais veids ir attālināti, bet tiešsaistē, caur kameru, tad princips ir līdzīgs kā pirmajā variantā.”

Kā kārtīm uzdot pareizo jautājumu?

“Tas ir kā atsevišķs temats, bet, ja man īsi jāizsakās, tad galvenā doma ir tāda – ja būs precīzāks jautājums, būs precīzāka atbilde. Jo atvērtāks būs jautājums, jo atvērtāka būs atbilde. Šeit man ir klasiskais piemērs. Ja uzdodam jautājumus ar [vai], piemēram, vai Jānītis mīl Anniņu, šķietami, ir jāatbild ar “jā” vai “nē”, bet,

ja neskatāmies tālāk, tad, iespējams, palaidīsim garām būtiskas nianses, piemēram, “jā”, mīl, bet Jānītis ir precēts vīrietis un negrasās šobrīd iet pie Anniņas. Jāsaprot, ka ir situācijas, kad “jā” vēl neko nedod. Otrs variants – “nē”, nemīl, bet ir potenciāls veidot jaunas attiecības, un Jānītis nemaz drīz vairs nebūs aktuāls. Tāpēc es aicinu [vai] jautājumus nomainīt uz atvērtiem jautājumiem.”

Padomi, kā veidot jautājumus: Kāpēc situācija ir tāda? Ko es varētu darīt, lai to mainītu? Kas man var palīdzēt? Kas man var traucēt? Kā es jutīšos, ja es to darīšu? Kāda būs mana finansiālā situācija vai apmierinājums?

Dzirdēts, ka, ieskatoties nākotnē, atņemam daļu savas laimes… 

Šķita interesanti noskaidrot taroloģes domas par Bībeles mācību. Citēju: Dieva Vārdā teikts, ka jebkura veida buršana, zīlēšana, zintniecība, astroloģija vai horoskopu sastādīšana ir negantība Dieva priekšā. Jebkura veida nākotnes pareģošana vai jebkuras informācijas saņemšana pārdabiskā veidā bez Dieva un Viņa Gara – tā ir negantība Dieva acīs un saņems nopietnu sodu.

Daniēls atbildēja ķēniņam: “Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne vārdotāji, ne zvaigžņu vērotāji, ne zīlnieki vai pareģi; bet ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus…” (Daniēla 2:27–28)

Vēl lasāms, ka, meklējot atbildes par nākotni, mēs atņemam daļu savas laimes, ko taroloģe saka par šo apgalvojumu?

“Es teikšu tā – katrs pats ir savas laimes kalējs.”

“Tanī brīdī, kad skatāmies nākotnē, tā mums patiesībā ir ļoti vērtīga informācija. Piemēram, ja kārtis rāda, ka nākamā nedēļa būs ļoti saspringta, es varu pajautāt kārtīm, ko es varu darīt, lai to padarītu vieglāku, līdz ar to nākotni es varu ietekmēt, zinot to, ka būs grūti, bet es kaut ko varu darīt lietas labā, būšu jau tam sagatavojusies. Tad, kad zinām nākotnes prognozi, ir skaidrs, ko ar to visu var iesākt – labo izmantot kā papildu stimulu, savukārt saspringto – pajautāt padomu, lai pēc iespējas mīkstinātu sev nepatīkamos brīžus.”

“Es atkārtošos, bet uzskatu, ka patiesi katrs ir savas laimes kalējs, es nedomāju, ka, zinot nākotni, mēs nevis atņemam sev laimi, bet, izmantojot šo informāciju, mēs varam pozitīvāk ietekmēt savu dzīvi,” savās domās dalās Hilariona.

Foto no personīgā arhīva

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.