Autore:  Gunta Kūla

Zem lauka kaujas formas tērpa slēpjas tumšas matu cirtas, mākslinieciska sirds, radoša dvēsele un tās acis… Viņa ir 56.kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargs Justīne Iie. Turpinot patriotisko nedēļu, šīs nedēļas sarunā par to, kāpēc žurnāliste iesaistījusies Zemessardzē, ko tas viņas dzīvē mainījis, un par vērtībām, ko vēsture iemācījusi. 

Lai gan zemessargs asociatīvi ir vīrišķīga profesija, tomēr Zemessardzē ir gana daudz sieviešu, kas sevi pierāda ar asu prātu un fizisku spēku. Justīne ir viena no viņām.

Novelkot formas tērpu, Justīne ir ļoti sievišķīga jauna dāma, viņa pēc profesijas ir grāmatvede un žurnāliste. Šobrīd gan strādā par sabiedrisko attiecību speciālisti pašvaldībā. Atskatoties uz laiku pirms diviem gadiem, kad Justīne iestājās Zemessardzē, un prātojot, kas raisījis interesi tieši tad pievienoties Zemessardzei, viņa ietur pieklājīgu pauzi, sakot: “Par interesi ir grūti atbildēt. Man laikam vienmēr iekšēji ir degusi tā liesmiņa, kas grib iesaistīties militārajā dzīvē, bet nekad nevarēju saņemties… Man ģimenē ir cilvēki, kuri saistījuši gan savu ikdienu, gan brīvo laiku ar militāro jomu, viņu atbalsts un dažas citas sakritības laikam bija tas lielais grūdiens, kas lika doties un iesniegt dokumentus Zemessardzē.”

Liels pamudinājums bijis arī savējo atbalsts un vērtīga atziņa, ka “Latvijas drošība ir visu iedzīvotāju kopīga atbildība”.

Vai tas, ka esi zemessargs, vienmēr nozīmē, ka esi  patriots?

Jautājot, vai viņa vienmēr bijusi Latvijas patriote, Justīne saka: “Patriots – tas ir ļoti skaļš vārds manā izpratnē, un, lai cik dīvaini nebūtu, es sevi tā nesaucu. Esmu vienkārši cilvēks, kurš mīl savu zemi, savu valsti un to, kas es esmu – latviete. Ko man nozīmē Latvija? Tik daudz, ka to nevar ietvert pāris vārdos vai dažos teikumos, tādēļ teikšu banāli, bet vienkārši – Latvija ir manas mājas, ģimene, saknes. Šīs sajūtas man ir bijušas, cik vien sevi atceros, par to paldies manai ģimenei. Iestājoties Zemessardzē, šīs sajūtas ir tikai dubultojušās.”

Novembris vienmēr ir tas gada mēnesis, kad rodas vēlme padomāt par savu zemi, par to, ko mums nozīmē tas, ka esam latvieši. Tāpēc jautājums Justīnei, kas viņu ikdienā dara lepnu, esot latvietei?

Turpinot viņa saka: “Protams, ir vēl daudz citu sīku lietiņu, notikumu, kas liek justies varbūt ne lepnai, bet laimīgai, ka esmu daļa no mazās, bet lielās Latvijas. Tie ir Latvijas karogi, kas plīvo pie ēkām, latviešu valoda, meža un jūras skaistais vilinājums, rakstnieki un dzejnieki, mākslinieki.”

Viņa saka: “Pats pirmais, kas ienāk prātā, ir mūzika, latviešu dziesmas – it īpaši tās, kas sarakstītas atmodas laikā un tūlīt pēc tam. Šajās dziesmās ir tik daudz enerģijas, tik daudz spēka, ko nav iespējams izskaidrot. Katru reizi, kad klausos šādas dziesmas, sajūtos lepna – lepna par savu tautu, par latviešu spēku un brīnišķīgajām tradīcijām.”

 

Kā jau noskaidrojām, Justīne Zemessardzē ir nedaudz vairāk nekā divus gadus, tas jau ir kāds laiks, kad var runāt par to, kā mainījusies dzīve – ko Zemessardze iemāca? Viņa smejoties saka: “Visu. Vispārīgi  runājot, noteikti jāmin brīvā laika pavadīšanas paradumi. Es pat lāga nevaru saprast, ko es darīju katras brīvdienas līdz šim. Gandrīz katras manas brīvdienas aizritēja bataljonā – mācībās – pirms COVID-19 pandēmijas. Arī atvaļinājuma lielāko daļu, ja ir iespēja, esmu Zemessardzē. Uz visu esmu sākusi skatīties mazliet citādi, pat filmas, kuru pamatā ir vēsturiski notikumi, skatos, šķiet, pilnīgi no jauna – kā cits cilvēks.”

“Daudz vairāk aizdomājos par to, ka Latvijas aizsardzība ir visu iedzīvotāju atbildība, par to, ka mums ir jāciena katras profesijas pārstāvji, jo, tikai sadarbojoties visiem kopā, mēs esam spēks.”

Kā kļūt par zemessargu?

Par zemessargu var kļūt ikviens, kurš ir sasniedzis pilngadību, ir Latvijas pilsonis un nav krimināli sodīts. Vairāk lasi šeit: https://www.zs.mil.lv/lv/klusti-zemessargs

Taču kā teiktu Justīne? “Es zinu, ka visiem ir vēlme izvirzīt nosacījumus, kam ir jāpiemīt, lai sauktu sevi par labu darbinieku, karavīru vai cilvēku. Tomēr, pēc manām domām, par zemessargu var kļūt ikviens un nav jāpiemīt konkrētām īpašībām, galvenais ir to vēlēties. Svarīgākais laikam ir nepazaudēt vēlmi, motivāciju kaut ko darīt – ja ir grūti, nenozīmē, ka jāapstājas vai, ja nesanāk, jāpadodas. Ja cilvēks ir gatavs mēģināt un iziet no savas komforta zonas un “pārkāpt” pāri sev, tad Zemessardze viņam noteikti ir īstā vietā, kur kvalitatīvi un lietderīgi pavadīt brīvo laiko. Būt gatavam rītdienai nozīmē visu uzsākt šodien,” iedrošinoši saka Justīne.

Iestājoties Zemessardzē, Tu…

Jāteic, ka Justīne vairākkārt min – iestāšanās Zemessardzē padarījusi viņu par citu cilvēku. Tāpēc jājautā, kas ir trīs lietas, ko viņa uzskata par vērtīgākajām, ko apguvusi Zemessardzē. “Grūti tā uzreiz uzskaitīt, ņemot vērā, ka, iestājoties Zemessardzē, es apguvu tik daudz jauna, tāpēc grūti nodalīt, kas ir visvērtīgākais. Tomēr, ja man ir kas jānosauc, tad noteikti minēšu medicīnu – gan pirmās palīdzības sniegšanu civilajā vidē, gan pirmās paplašinātās palīdzības sniegšanu militārajā vidē. Tāpat esmu iemācījusies darboties komandā un disciplinēt sevi pat tad, kad to pavisam negribas.

Zemessardze nav tik biedējoša, kā tas varētu šķist…

Lai iestātos Zemessardzē, jābūt aicinājumam, tā teicis Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš;  kāds ir Justīnes uzdevums, esot Zemessardzē – ko saka viņas sirds? “Ak, tā sirds, viņa vienmēr runā vairāk nekā vajadzētu… Mans uzdevums Zemessardzē – vēl neesmu to līdz galam sapratusi, sajutusi. Šobrīd varētu teikt, ka jūtu to, ka man tur vienkārši ir jābūt. Reizēm šķiet, ka man tur ir jābūt, lai labāk spētu parādīt un izskaidrot saviem tuvajiem, draugiem, paziņām un kolēģiem, ar ko īsti nodarbojas Zemessardzē un ka tas nemaz nav tik biedējoši, kā varētu šķist.”

Ko Justīne teiktu tiem, kuri sevi pieķēruši pie domas par vēlmi iestāsties Zemessardzē? Viņa aizrautīgi saka: “Nemetiet prom šo domu un neatgaiņājiet, domājiet vēl un izdariet izvēli iestāties! Es ļoti ilgi nevarēju saņemties, jo likās – nu, ko tad es tur, nav man ne tik labas fiziskās formas, ne es varētu morāli izturēt utt. Muļķības!”

Cilvēks ir apbrīnojama būtne – pierod pie visa un tiek galā ar visu, vienkārši ir jādara. Ja nesanāk ar pirmo reizi, sanāks ar simto, bet sanāks, un tas ir galvenais!”

Protams, ka nevar nepajautāt arī ar vēsturi saistītos jautājumus, jo zināmā mērā Zemessardze taču ļoti daudz saistās ar vēsturi, ar piedzīvoto. Atbildot uz jautājumu, ko Justīnei nozīmē Latvijas vēsture, viņa izsakās mākslinieciski: “Bija laiks, kad strādāju skolā. Kad ar mazajiem runājām par vēsturi, man patika viņiem skaidrot pavisam vienkārši – tāpat kā kokam ir saknes, kas viņu tur, un, pateicoties tām, koks aug – tāpat ir ar Latvijas vēsturi. Tās ir saknes, kas ļauj ziedēt. Ja vēsture nebūtu tāda, kāda tā ir, mēs šeit neatrastos un nespētu darīt to, ko darām šobrīd.”

“Jāciena tie, kuri atdevuši dzīvību par mums”

Vai protam novērtēt to, ka dzīvojam brīvā valstī? Šis lai paliek kā retorisks jautājums. Taču Justīne vēlas vērst uzmanību, ko vēsture katram no mums nozīmē šodien: “Mēs varam brīvi izvēlēties, par ko kļūsim, brīvi iet pa ielām un nebaidīties. Esmu lepna par mūsu senčiem, kuri cīnījās par to, lai es tagad varētu veidot dzīvi tā, kā vēlos. Mēs esam viņiem parādā – mums ir jāciena viņu darbi, centieni un arī neveiksmes, ir jādara viss, lai viņu ieguldījums nākotnē netiek palaists vējā, tikai tāpēc, ka nenotiek tā, kā mēs to vēlētos. Neatkarība un brīvība ir jānovērtē – tās nav nekas pašsaprotams.”

Nobeigumā Justīne sveic ikvienu Latvijas iedzīvotāju  valsts svētkos un velta iedrošinājumu un stiprinošus vārdus: “Šajā laikā visiem iet grūti. Jāsaskaras ar tik daudz nezināmām lietām, jāmaina paradumi, jāšaubās… Tomēr saule lec tieši tāpat kā pirms simtiem gadu, ir jāspēj saskatīt zelta maliņa un ticēt, ka rīts pienāks vēl skaistāks nekā līdz šim. Baudiet mazos, skaistos mirkļus un māciet to saviem bērniem. Veidojiet savu nākotni ar darbiem, nevis vārdiem un mīliet savu zemi. Tikai visi kopā mēs spēsim veidot gaišāku un drošāku nākotni.”

Vēl nobeigumā lūdzām Justīnei iesūtīt foto, kas visvairāk raksturotu viņu un Latviju.

“Tie ir mūsu skaistie meži un ūdeņi, kas saplūst ar debesīm,” mīlestībā – Justīne.

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.