Autore: Gunta Kūla

Māmiņdiena jeb Mātes diena, ko šogad atzīmēsim 10.maijā, ir emocijām bagāta un īpaša diena visās ģimenēs. Tā ir iespēja iepriecināt, pateikt vairāk jaukus vārdus, kā arī radīt svētkus ģimenes lokā. Tāpēc šajā nedēļā chillpill.lv vēlas izcelt sešu bērnu māmiņu Leidu Ozoliņu, kura bija ar mieru pastāstīt par savu mājdzemdību pieredzi, par to, ko viņas ģimenei nozīmē šie svētki un kā ir nepagurt katru dienu, audzinot sešas spilgtas personības.

Kā jau minējām, Leida ir bagāta, viņa ir sieva savam vīram un mamma sešiem bērniem, trīs meitām un trīs dēliem, – Jasmīnai (9), Danielam (7), Dāvidam (6), Jānim (4), Amēlijai (tūlīt būs 3) un Emanuelai (9 mēneši).

Visus sešus bērnus es dzemdēju mājās

Leidas ģimene ir īpaša vēl ar to, ka visi seši bērni ir dzimuši mājdzemdībās. Viņa uzsver – plānotās mājdzemdībās. “To ir ļoti būtiski minēt, jo liela sabiedrības daļa šajā jautājumā nav izglītota. Cilvēkiem reizēm ir priekšstats, ka mājdzemdības nozīmē to, ka tu mājās dzemdē viens,” viņa smejoties saka.

Turpinot māmiņa skaidro: “Plānotās mājdzemdības nozīmē to, ka tieši tāpat kā jebkura cita grūtniece, kura dzemdē slimnīcā, ir uzskaitē, arī es oficiāli biju uzskaitē, pie manis uz mājām brauca vecmāte. Vienīgā atšķirība ir tajā, ka bērniņu sagaida mājās ar vecmāti, nevis slimnīcā. Vienlaikus 24 stundu laikā atbrauc ārsts neonatologs, kurš pārbauda bērniņa veselības stāvokli.”

Jautājot, kāpēc Leidas izvēle bijusi par labu mājdzemdībām, viņa stāsta: “Man, paldies Dievam, ar pirmo bērniņu jau bija pozitīva pieredze, jo nereti citām māmiņām ar pirmdzimtajiem nākas saskarties ar negatīvu pieredzi šādās dzemdībās. Es savulaik izlasīju Lindas Rozenbahas sarakstīto grāmatu “Gaidības un radības ar prieku”, sapratu, ka tas ir man, parunāju ar vīru, mēs aizgājām uz vizīti pie vecmātes Rudītes Brūveres, viņa atbildēja uz visiem jautājumiem, kas nu vien var ienākt prātā, mūs ļoti pārliecināja šī pieredze. Es biju atvērta arī tam, ja vajadzēs, es braukšu uz slimnīcu, bet no visas sirds priecājos, ka ar visiem sešiem bērniem viss ir bijis kārtībā, dzemdības bijušas skaistas un harmoniskas, tā kā vien varētu izsapņot.”

Turklāt Leida ar lepnumu saka, ka viņas vīrs ir lielākais atbalsts: “Mans vīrs ir mana dūla un mana vecmāte. Mēs esam sapņu komanda, es nevaru iztēloties savu dzīvi bez vīra, viņš ir mans stiprais plecs.”

Klusais rīts ar Dievu

Nav noslēpums, ka vecāku loma saukta par grūtāko darbu pasaulē. Ņemot vērā to, ka katrs bērns ir individualitāte, katram no viņiem ir savi niķi un stiķi, Leida tika taujāta, kur atrod laiku sev kā cilvēkam, kā sievietei, Viņa stāsta: “Es esmu kristiete, mēs esam kristīga ģimene. Man ļoti svarīgi ir mans klusais laiks ar Dievu. Tas ir laiks, kad visi vēl guļ, es uztaisu sev kafiju vai tēju, es kādu pusstundu lasu Bībeli, palūdzos, noskaņojos dienai.”

Vienlaikus jau atkal jāmin arī lielais palīgs  – Leidas vīrs. “Mans vīrs var jebkurā brīdī būt mājās, un es nekad neesmu viena.”

Bērni līdz 7 gadu vecumam ir mājmācībā – uz bērnudārzu neiet

Atšķirīgs skatījums uz dzīvi ir vēl vienā būtiskā jautājumā. Leidas ģimenē bērni uz bērnudārzu neiet, šobrīd uz skolu iet lielākā meita Jasmīna, kurai ir deviņi gadi, taču pārējie dzīvojas pa mājām. “Mēs esam nolēmuši, ka bērni līdz septiņu gadu vecumam būs mājmācībā.”

Un atkal jāvaicā, kāpēc šāda izvēle: “Ar pirmo bērniņu bijām iestājušies bērnudārza rindā, domājām, ka iesim cīnīties, ja netiksim, taču tad, kad pienāca ziņa, ka meitai ir vieta, man likās, ka viņa ir par mazu. Man šķita – ja viņa nemāk man izstāstīt, kas ar viņu notiek, sirdī bija pārliecība, ka būs nemierīga mātes sirds, tāpēc no vietas atteicāmies. Domāju, ka nākotnē skatīšos pēc savām sajūtām. Kad ātri pieteicās nākamie divi, man tas šķita tik dabiski, ka bērni paliks mājās.”

Apkārtējo aizspriedumi – mežā dzīvo, dzemdē mājās, mācās mājās

Leidai jautājām, kā meita, uzsākot skolas gaitas, jutās, ja reiz līdz septiņu gadu vecumam bijusi mājās: “Vieta, kur dzīvojam, ir mazs ciems, cilvēki jau runāja, kas tad būs ar šiem meža dīvainīšiem – mežā dzīvo, dzemdē mājās, mācās mājās. Saskāros arī ar vienu no izplatītākajiem mītiem – bērns nemācēs socializētes –, taču tā nebūt nebija. Jasmīna, mācoties pirmajā klasē, aizgāja kā klases komandieris, piedalījās gan skatuves runas konkursos, gan viņa ir vispār ļoti atvērta pasaulei. Protams, ka visi tie, kuri domāja, kas būs ar mūsu bērniem, “aplauza ragus”, jo redzēja, ka tā nebūt nav, kā viņi bija domājuši. Es ļoti priecājos par savu meitiņu, jo viņa bija atpūtusies. Tai pat laikā citi bērniņi, kuri jau no divu gadu vecuma iet uz dārziņu, viņi agri ceļas, nav izgulējušies, tāpēc es teiktu, ka Jasmīna bija ļoti gatava skolai savos septiņos gados. Tā bija mana labā pieredze, kas nostiprināja manu pārliecību – tādā pašā garā mēs turpināsim.”

Vai Tu publicē savas bērna bildes internetā, kāpēc?

Saunā pieskārāmies arī jautājumam par sociālajiem tīkliem un to, vai māmiņa publicē savu un bērnu dzīvi sociālajos tīklos un kāds ir viņas uzskats šajā jautājumā. “Es vispār esmu tāds cilvēks, kurš uzskata, ka ikvienam pašam jāpieņem lēmums. Es nekad neteiktu, ka šādi vai tādi nav pareizi. Man ļoti patīk filozofija, ko man teica tētis – “katram sava galva uz pleciem”,” saka Leida.

Sociālajos tīklos Leida savus bērnus rāda tikai tiem, kuri ir draugi, respektīvi, bildes nav pieejamas visiem lietotājiem. “Es neesmu māņticīga par to, ja kāda “ļauna” acs redzēs manus bērnus, kaut kas notiks, nē, es tam neticu. Protams, ka es nelieku katru bērna solīti, tas vienlaikus būtu arī apgrūtinoši.”

Vienlaikus Lieda min, ka ir svarīgi bērnam jautāt, vai bērns ir ar mieru, ja konkrētā bilde tiks publicēta. “Piemēram, es jautāju meitai, vai viņa ir ar mieru, ka es ieliku bildi no kafejnīcas, viņa man saka, ka neiebilst, tad es to arī daru. Šeit jau būtu jāpadomā arī par to, vai bērns vēlas, lai es viņu rādu visai pasaulei.”

Reizēm taču tik ļoti gribas dalīties ar citiem par skaistajiem mirkļiem, kas piedzīvoti. Tāpēc Leidai jautājām, kāda ir viņas motivācija atrādīt draugu lokam ģimenes mirkļus: “Viens iemesls varētu būt tas, ka mums diezgan daudz radu dzīvo ārzemēs, tāpēc šis ir labs un ērts veids, kā parādīt, kā mums iet, lai katram nebūtu atsevišķi jāsūta. Turklāt tiem, kuriem interesēs, viņi reaģēs, kam ne, tie pat nepievērsīs uzmanību. Savukārt otrs – ne tikai izklāstīt savus uzskatus, bet parādīt, ka arī es dzīvoju, ka man ir ģimene.”

“Man Māmiņdiena ir savai mammai”

Jau šajā nedēļas nogalē Latvijā tiks atzīmēta Mātes diena jeb Māmiņdiena, kas ir starptautiski svētki par godu māmiņām. Latvijā tie tiek svinēti maija otrajā svētdienā, šogad – 10.maijā.

Protams, ka jautājums par to, ko Leidai nozīmē Māmiņdiena un kā viņas ģimenē šos svētkus svin, neizpalika. “Vispirms jau man ir sava mamma, mēs vienmēr šos svētkus svinam kopā. Tāda ir mūsu tradīcija. Mums ir kūka. Lielākie bērni jau iepriecina mani ar mazām dāvanām – vai tās ir puķītes, vai kartīte. Savukārt mazie priecājas, ka ir “tusiņš”.”

Mums katra diena ir kā ballīte, kā iemesls, lai pateiktu, cik svarīgi esam viens otram

Jautājot, vai Māmiņdienā ir īpašākas sajūtas nekā citās dienās, Leida min, ka nē, jo viņas ģimenē visiem ir ļoti tuvas un mīļas attiecības: “Mums katra diena ir kā ballīte, katra diena ir iespēja viens otram pateikt – “es tevi mīlu”, un samīļot citam citu, tāpēc tāda viena īpaša diena nav speciāli jāizvirza.”

Turpinot viņa saka: “Man personiski šī diena vairāk ir par manu mammu. Man ar savu mammu ir ļoti, ļoti siltas un jaukas attiecības jau kopš bērnības. Šajā dienā es vēlos vairāk pateikt savai mammai: “Mīļo mammīt, tieši tāpēc, ka tu mani esi tik ļoti samīļojusi, es varu samīļot savus sešus bērniņus, jo tu man esi iedevusi tik lielu pieņemšanu un mīlestību, ka es bez tās nevarētu, tik viegli man neietu.”

1 COMMENT

  1. Es atceros savu pirmo dienu bērnu dārzā… es atceros savu pirmo dienu pamatskolā.
    Debilākais laiks … debīlās stervas, sākot no auklītēm līdz ar skolotojām. Visa izglītības sistēma ir vnk pakaļā … kas labs var sanākt ja puikas tiek audzināti ,mācīti, spiesti uzvesties kā meitenes, šķirtas, nelaimīgas, nevienam nevajadzīgas učenes vadībā?
    Viņa jau saknē neieredz večus … un puikās redz viņas pāridarītājus.

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.