Autore: Gunta Kūla

Uzbursim brīnišķīgu ainu. Gaiss dienas laikā smaržo vēl nedaudz pēc vasaras, taču, tuvojoties vakaram, jūtams rudenīgs dabas pieskāriens. Pastaiga gar vietējo ūdenstilpi – ar mīļoto vai ģimenes lokā. Ūdenī atspīd skaista dabas ainava, arī saulīte smaida caur kokiem. Lēnos brīvdienu soļus pavada putnu dziesmas. 

Ne velti saka, ka reiz randiņi bija daudz īpašāki. Nevajadzēja ne dārgus restorānus, ne citas dārgas izklaides. Pietika vien ar sirsnīgām sarunām gar kanālu, barojot pīles. Un vēl.. Kurš bērns nav uzaudzis, sajūsmā barojot pīles ar maizi?

Tik romantiski un sirsnīgi, taču ir viens BET. Ne vienu reizi vien dzirdēts, ka patiesībā putnus barot ar maizi nedrīkst. Publiskajā telpā pat izskanējuši tik skandalozi virsraksti, kā, piemēram, ka, dodot putniem baltmaizi, tiem parakstīts nāves spriedums. Interesanti noskaidrot reiz par visām reizēm, kā tad galu galā ir  – vai tiešām meža pīlēm maize ir tik bīstama?

Sarunā ar chillpill.lv Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs un grāmatas “Meža meitene Maija” autors Viesturs Ķerus izskaidros, vai tiešām cilvēks var būt atbildīgs par putna nāvi, ja baros to ar baltmaizi.

Bieži tiek teikts, ka mēs, cilvēki, neesam nonākuši uz zemes nejaušības pēc, katram no mums ir kāds uzdevums šajā pasaulē. Izmantojot iespēju aprunāties ar LOB priekšsēdētāju Viesturu Ķerus, radās jautājums – kāds tad ir meža pīļu uzdevums jeb misija uz zemes?

“Mēs neesam tikuši skaidrībā pat par savu (cilvēku) uzdevumu un misiju uz zemes, tāpēc būtu jocīgi noteikt, kāda tā ir citai sugai, piemēram, meža pīlei. Skaidrs ir tas, ka meža pīles ir, un ar to pietiek, lai tām būtu tiesības turpināt būt, vai, juridiski izsakoties, lai nodrošinātu labvēlīgu to populācijas aizsardzības stāvokli,” komentē V. Ķerus.

Kā zināms, vairums putnu rudenī lido uz siltajām zemēm, bet pavasarī atkal atgriežas. Kas notiek ar pīlēm gada griezumā? “Meža pīles dzīvi uzsāk pavasara otrajā pusē, vasarā. 7–8 nedēļu vecumā jaunie putni kļūst spējīgi lidot. Rudenī meža pīles dodas uz ziemošanas vietām Rietumeiropā, bet lielā skaitā paliek pārziemot arī neaizsalušos ūdeņos Latvijā. Jau ziemošanas vietās veidojas pāri. Agri pavasarī pīles atgriežas ligzdošanas vietās un viss sākas no gala.”

Vai tiešām meža pīlēm baltmaize ir tik bīstama?

Nu, ir laiks pievērsties galvenajam publikācijas jautājumam – vai tiešām pīles nedrīkst barot ar baltmaizi? Vairākkārt šāds viedoklis izskanējis, taču vai šis ir zinātniski pamatots apgalvojums?

“Vilkt paralēles starp putniem un cilvēkiem parasti ir riskanti, taču šajā gadījumā lielākai skaidrībai atļaušos. Meža pīlei tāpat kā cilvēkam baltmaize nav indīga. Taču tāpat kā mēs nevarētu pārtikt tikai vai galvenokārt no baltmaizes, to pašu nevar arī pīles. Uzturvērtība baltmaizei ir maza un ar to vienkārši tiek piebāzts kuņģis. Barojot pīles ar baltmaizi, mēs tikai izklaidējamies, sev nepamatoti iestāstot, ka palīdzam putniem. Turklāt sapelējusi maize (kādu varētu būt kārdinājums atdot putniem, nevis apēst pašam) gan putniem ir indīga.”

Viņš arī saka: “Atgādinot līdzību ar cilvēku – neviens taču neteiks, ka cilvēkam ēst baltmaizi ir absolūti aizliegts, taču varam iedomāties, kādas būtu sekas, ja cilvēks jau no mazām dienām ēstu tikai to.”

Ko pīlēm iesaka dot eksperts?

Visbiežāk pieminēta tieši baltmaize, kā ar rupjmaizi? V. Ķerus atzīmē, ka rupjmaize varētu būt labāka nekā baltmaize, taču arī tā nebūs pīlei atbilstoša barība.

Ja atceramies publikācijas sākumā romantisko ainiņu, tad ikkatrs var piedzīvot šos mirkļus, barojot putnus, ar eksperta ieteiktajām barības alternatīvām – tie var  būt saldēti (un atkausēti) zirņi, kukurūza, auzas, putraimi, salāti (saplēsti gabaliņos), kartupeļi, burkāni u.tml.

Vēl radās jautājums par to, vai pīles ir bīstamas. Jautājumu iesūtīja kāda mazpilsētas iedzīvotāja, jo sievieti satrauc tas, ka vietējā ezerā putni šķietami ir ļoti izbadējušies. Izdzirdot mazāko čaboņu, bariem skrien pretī cilvēkam. Taču eksperts nomierina, sakot, ka pīles nav bīstamas cilvēkam. “Pīles skrien pie cilvēka, jo cer uz barību. Ja tās no cilvēka saņem kvalitatīvu barību (sk. iepriekš), nekas īpašs ar tām nenotiek.”

Taču kā ir ar gulbjiem? Joprojām daļai sabiedrības atmiņā palicis gadījums, kad gulbis nosita cilvēku pirms vairākiem gadiem. Ornitologs iesaka: “Jāņem vērā, ka paugurknābja gulbis ir liels un stiprs putns, kam nav īpašu baiļu no cilvēka. Parasti gan gulbji nav pret cilvēkiem agresīvi (it īpaši ziemošanas vietās), taču ligzdošanas laikā ligzdas tuvumā tie var kļūt agresīvi un šādā gadījumā putnam labāk netuvoties.”

Dienā, kad chillpill.lv uzrunāja LOB priekšsēdētāju, viņš arī mikroblogošanas vietnē Twitter dalījās ar sekojošo informāciju:

Secinājumus izdarām paši!

Foto: Simona Dilāne

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.