Autore: Gunta Kūla

Dzīves skrējiens reizēm liek aizmirst par mums pašiem. Viens no labklājības veicinātājiem ir labs miegs. Ne velti teic, ka ar kvalitatīvu miegu var atrisināt arī nopietnas veselības problēmas. Taču par miegu nereti tiek aizmirsts. Ja ceļš uz laimi sākas ar mūsu piedzimšanu, tad atcerēsimies, ka viena no galvenajām lietām, bērnam piedzimstot, ir miegs. Šoreiz saruna ar pavisam jaunas jomas speciālistu Latvijā – bērnu miega konsultanti – Lauru Eglīti-Jefanovu. 

Laura ir pirmā sertificētā bērnu miega konsultante Latvijā, kas apmācību ieguvusi Iejūtīgā miega konsultāciju institūtā, Austrālijā (Institute of Sensitive Sleep Consulting, Australia). Laura ir arī  trīs bērnu mamma un topošā PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mamma.

Kad miega feja nolaižas virs gultiņas un palīdz iemigt…

Miega konsultante? Vai tā ir mācīšana gulēt? Ko dara miega konsultants un kā var palīdzēt tev? Latvijā šāda veida speciālists vēl ir maz pazīstams, taču ārpus Latvijas miega konsultanti jau izpelnījušies atpazīstamību laiku iepriekš. Laura ir sertificēta miega konsultante, kura visbiežāk konsultē tieši vecākus un strādā ar bērnu miegu: “Esmu izgājusi apmācības Austrālijā bāzētā institūtā.” Šāda izvēle nav bijusi nejauša, kā nosaka Laura, taču vairāk interneta vidē atpazīstama kā Miega Feja: “Šīs apmācības balstās uz cieņpilnu attieksmi pret bērnu, respektējot viņu, kā arī lai stiprinātu drošo saiti [starp vecākiem un bērnu].”

Latvijā, pēc Lauras pieejamās informācijas, ir trīs šādi speciālisti, ieskaitot pašu Lauru. Viņa teic: “Jā, Latvijā šī ir pavisam jauna lieta, taču ļoti nepieciešama, jo mammām ir problēmas ar bērna miegiem agrāk vai vēlāk. Internets, protams, ir pilns ar dažnedažādu informāciju, taču bieži vien absolūti pretēju. Vēl ir šīs visas mammu grupas, kas bieži vien nevis palīdz, bet pat apgrūtina bērna audzināšanu. Mammas apjūk no informācijas daudzuma, tāpēc es sevi redzu vairāk kā mentoru, kas palīdz iziet cauri konkrētai situācijai un mēģina atrast atbilstošāko risinājumu konkrētajai situācijai.”

Ko tad īsti dara miega konsultants?

“Es piedāvāju gan vienreizēju konsultāciju, kuras laikā mēs izrunājam situāciju, un pēcāk meklējam risinājumus, un cilvēks pats turpina tālāk darboties. Gan arī iespēju – papildus šai konsultācijai vēl mēnesi būt kā atbalstošajam cilvēkam, ar kuru mamma var sazināties katru dienu. Mums ir iknedēļas sarunas, kuru laikā noskaidrojam, kā veicas, kas strādā, kas ne. Rodam jaunus risinājumus.”

Laura jau pusgadu praktizē miega konsultācijas. Vaicājot, kādi ir novērojumi šā pusgada laikā, vai cilvēki tam tic, ka šīs metodes strādā? Vai klientu loks ir paplašinājies? “Protams, ka jo vairāk es pati par to runāju un rakstu, jo vairāk cilvēku uzzina par šādu praksi. Tas, ka bērnu miega problēmas pastāv, ir fakts. Arī pētījumi to pierāda – katra ceturtā ģimene saskaras ar bērna miega traucējumiem. Būtiski ir pieminēt, ka daļā gadījumu tas var būt saistīts ar mammas psiholoģisko un emocionālo stāvokli. Reizēm tieši pašām mammām ir vajadzīga palīdzīga roka, sarunu biedrs, cilvēks, kurš uzklausa, lai arī bērns nakts laikā gūst mieru un labu miegu.”

“Tas bieži ir darbs ar mammu, mammai ir jāļauj ieklausīties sevī pašā. Kā jau minēju, reizēm vien pietrūkst saruna, uzmundrinājums, atbalsts. Viennozīmīgi, tas darbojas tad, ja pati mamma tam tic, ka tas nostrādās,” stāsta Miega Feja.

Nākamais jautājums, vai tas strādā?! Laura nevilcinoties saka: “Jā!” “Jau strādājot ar pirmajām ģimenēm, es sapratu, ka palīdz. Tas ir iemesls, kāpēc turpinu. Mēs daudz ko paši zinām, bet reizēm pietrūkst kāds, kurš palīdz salikt to puzli kopā.”

Nenoliedzami, informācijas pārbagātība reizēm gan noder, gan pieviļ. Mēs joprojām dzīvojam plašā mītu pasaulē, reizēm sanāk apjukt, kas ir mīts un kas – patiesība. Viens no izplatītākajiem mītiem ir, ka bērnus vajag atstāt vienus, lai raud – gan jau apstāsies. Ko speciāliste saka par šādu praksi? “Bērnus neraudinām un neatstājam vienus istabā. Tas nav, kā es to redzu,” stingri nosaka konsultante.


Vai bērna miegu var ietekmēt tas, cik viegla vai grūta bijusi mammas grūtniecība?

“Es šādu pētījumu neesmu studējusi, varu atbildēt intuitīvi. Protams, ja mamma ir nervoza un uzvilkta, tad tas, protams, var veidot bērnam stresu. Bērns ļoti jūt mammu. Taču mazulim piedzimstot, šīs lietas var mainīt, es tā uzskatu. Bērnam jāpielāgo režīms, jārespektē viņa vajadzības konkrētā vecumposmā. Manuprāt, tas nospēlē vairāk nekā “viņam tāds raksturs” vai “tas jau iedzimts”,” saka konsultante.

Nakts miegs ir spogulis tam, kas notika pa dienu.

Un nākamais mīts – “bērns neguļ, tādi bērni vienkārši ir”. Kā šādu mītu komentē speciāliste? “Jāsaka tā, ka nakts miegs ir spogulis tam, kas notika pa dienu. Ja bērnam kaut kas pietrūcis vai, tieši otrādi, kaut kas bijis par daudz, to visu var redzēt nakts miegā. Es teiktu, ka nepieciešams izvērtēt dienu. Ir arī tādas mammas, kas ārprātīgi uztraucas par pilnīgi visu. Protams, ka bērns tam “paķeras” līdzi. Es atkārtošos, bet bērns ļoti, ļoti jūt mammu dzīves pirmajos gados. Piemēram, nāk vakars, un mamma satraucas, ka bērns negulēs, un viņš arī neguļ, jo viens otru ir uzvilkuši. Šādā gadījumā pirmais, kas būtu jādara, mammai būtu jāsameklē resurss, kur atgūt pašai savu mieru.”

Un vēl… Konsultante norāda, ka bieži vien ir arī tā, ka mammas it kā ar bērniem kopā visu laiku, bet tai pat laikā nav – taisa ēst, mazgā māju, “sēž” telefonā. It kā mamma dara visas mehāniskās lietas, bet domās klejo kaut kur tālu, tālu prom. Bērnam, iespējams, trūkst emocionālā saikne ar mammu, arī tas var būt iemesls negulētām naktīm, skaidro Miega feja.

Bērns līdz trīs gadu vecumam pamazām tikai mācās regulēt savas emocijas. Tieši miegs un gulētiešana ir stāsts par emocijām – vai tu vari noregulēt savas emocijas, lai noskaņotos gulētiešanai? Ir bērni, kuri guļ labāk un kuri – sliktāk. Tas ir atkarīgs no nervu sistēmas un uzbūves. Daudzas lietas mamma var ietekmēt ar savām dotajām emocijām, domām un dienas režīmu, tā konsultante.



Kā bērnam veidojas nervu sistēma?

 

Pirmie divi trīs gadi bērna dzīvē ir ļoti svarīgi.

Speciāliste atzīmē, ka būtu jāsāk ar to, ka nervu sistēma bērnam nobriest. Ikviens no mums piedzimst ar smadzeņu apjomu, kas ir ceturtdaļa no tā, kas mums izveidojas 25 gados. Smadzenes mums attīstās un nobriest 25 gadus, tas ir ilgs laiks. Smadzenēm ir trīs daļas – 1. smadzeņu senākā daļa, tā saucamās “reptiļu smadzenes”, kura piedzimstot ir pilnībā attīstījusies un atbild par to, lai organisms funkcionētu. 2. smadzeņu stumbru apņem limbiskā sistēma vai tā saucamās “dzīvnieku smadzenes”, kas ir daļēji attīstījusies, bērnam piedzimstot. Tā atbild par piesaisti un emocionālo attīstību, tur uzkrājas viss, ko bērns piedzīvo emocionāli, ko iemācās. Šī smadzeņu daļa nobriest pamazām līdz pat pubertātes sākumam. Ap trešo dzīves gadu nobriest un turpina attīstīties smadzeņu jaunākā daļa – smadzeņu garoza. Tā atbild par spēju domāt, loģiski spriest, mācīties, koncentrēties, pieņemt lēmumus, plānot, kontrolēt ķermeni un emocijas, arī runas attīstība ar to ir ļoti saistīta.

Tāpēc arī ir šie pirmie divi trīs dzīves gadi, kad ir grūtāk ar miegiem, ar bērna raksturu, jo bērns vēl nav iemācījies kontrolēt savas emocijas. Tad, kad bērns sāk apgūt valodu, viņš arī spēj nosaukt vārdā to, kā jūtas. Un šis attīstības posms turpinās līdz 25 gadiem.

Līdz pusnaktij atpūšas bērna nervu sistēma 

Nakts miegs nav vienveidīgs stāvoklis lielam vai mazam. Nakts laikā mums ir seklākas un dziļākas miega fāzes. Pieaugušajam fāze ilgst pusotru stundu, savukārt bērnam [jaundzimušajam] šī fāze ilgst vien 30 minūtes un pamazām tā pagarinās. Kas tad tur notiek? Nakts pirmajā daļā – līdz pusnaktij – ir dziļais, atjaunojošais miegs, kad bērns ir izteikti mierīgs. Šis miegs ir paredzēts tam, lai nervu sistēma atpūstos. No pusnakts līdz rītam noris emociju pārstrāde – viss, ko iemācījies pa dienu, kādus cilvēkus saticis, kādus notikumus pieredzējis, var atspoguļoties naktī. Tāpēc uz rīta pusi mēdz gadīties, ka bērni vairāk piemostas, raud, pat smejas, skaidro miega konsultante.

Špikeris! Cik daudz miega bērna diennaktī nepieciešams?

Cikos bērnam būtu jāiet gulēt?

Jo vēlāk bērns ieiet gulēt, jo mazāk bērnam ir šis atjaunojošais, dziļais miegs, kas var atstāt sekas dienā.

Miega konsultante uzsver, ka ikvienam cilvēkam – gan lielam, gan mazam – ir savas miega vajadzības. “Ir bērni, kuri mīl vairāk pagulēt un kuri – mazāk. Pirmajos dzīves gados, pat līdz skolas vecumam, ir ļoti svarīgi, ka ievērojam režīmu. Bērnam gultā būtu jābūt ap pulksten 19.00–20.30 ar domu, lai līdz pulksten 20.00-21.00 bērns jau aizmigtu (konkrēts gulētiešanas laiks ir atkarīgs no bērna vecumposma). Izteiktām pūcēm šis laiks varētu pavilkties līdz 21.30. Kāpēc šis laiks ir tik būtisks? Lai nervu sistēma varētu nobriest un attīstīties, tas notiek pamatā miegā. Šī atjaunošanās, kā jau minēju, notiek līdz pusnaktij. Jo vēlāk bērns ieiet gulēt, jo mazāk bērnam ir šis atjaunojošais, dziļais miegs. Respektīvi, bērna nervu sistēma nobriest, bet, iespējams, ne tik labi. Tas arī atsaucas uz dienu – bērns var būt aktīvāks, uztrauktāks, uzbudinātāks, var būt grūtības valdīt pār savām emocijām.


Špikeris! 

Vakara gulētiešanas rituālu vari iedibināt jau pavisam agrīnā vecumā, sākot no bērna 3.–6.dzīves nedēļas. Iesākumā tās var būt pavisam vienkāršas darbības, piemēram:

• Vanna

• Masāža

• Apģērbšana

• Barošana

• Šūpuļdziesma

Sākot no pusgada vecuma, miega rituālam var pievienot kādas pasakas stāstīšanu vai grāmatas aplūkošanu. No trīs gadu vecuma īsu sarunu par to, kā veicies pa dienu.


“Mans bērns ir hiperaktīvs”

Vairākkārt ir dzirdēts par mega hiperaktīvajiem bērniem, tomēr iemesls var būt pavisam vienkāršs – miega trūkums. “Es neatbalstu, ja bērns iet gulēt desmitos vienpadsmitos vakarā, jo bērni gluži vienkārši ir pārguruši. Tas aizved pie nākamajām problēmām, piemēram, nevēlēšanās gulēt un nemierīga gulēšana, bērns ir ļoti emocionāls. Tas ir saistīts ar nervu sistēmu, tāpēc miegam ir tik liela nozīme.”

Vai bērni var gulēt pārāk daudz?

Visbeidzot runājam par to, ka bērns guļ par maz, bet vai var gulēt arī par daudz? “Jā, arī tā var būt, kā rezultātā miegs var nebūt tik kvalitatīvs. Reizēm šī miegainība var norādīt, piemēram, uz vitamīnu trūkumu organismā, uz veselības problēmām.” Miega Feja tomēr iesaka doties pie ģimenes ārsta, ja vecākam rodas jebkādas bažas par bērna veselību.

Sarunas noslēgumā pat pasmīnam, guļ maz – slikti, guļ par daudz – atkal slikti. Miega Feja pauž, ka, viņasprāt, bieži mēs meklējām pārāk daudz problēmas paši.

Informācijas pieplūdums ir tik liels, ka mēs sākam salīdzināt, domāt – kāpēc mums tā nav, un šādā veidā radām paši sev problēmas.

Vairāk miega konsultante iesaka paļauties un sevi un savu bērnu. Papildu informācija,  spiežot ŠEIT.

Foto: Unsplash.com

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.