Autore: Gunta Kūla

Šis būs stāsts par meiteni no Gulbenes novada Tirzas pagasta, kuras pirmais lielais solis bija iekarot Rīgu, taču nu 25 gadus vecā sieviete Sallija Meldre, pārlidojot pāri puspasaulei, pārcēlusies uz dzīvi Jaunzēlandē. Šādam solim vajadzīga liela apņemšanās un drosme. Sallija stāsta, ka iemācījusies iedvesmot pati sevi, sasniegt jaunas virsotnes un izkāpt no komforta zonas. Sallija portālam chillpill.lv pastāstīs ne tikai to, cik negaidītus notikumus piespēlē dzīve, bet arī to, kāda situācija šobrīd ir Jaunzēlandē.

Nedaudz par Salliju…

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmāna jūra. Nu jau četrus mēnešus Sallija dzīvo Jaunzēlandē. Uz jautājumu, kāpēc tieši Jaunzēlande, jaunā sieviete stāsta, ka vēlējusies aizbraukt uz tālāko zemes nostūri, lai pie pirmajām problēmām nevarētu tik vienkārši atgriezties mājās.

Uzreiz jāmin, ka laika starpība ar Latviju ir 12 stundas. Tāpēc jājautā, kā jaunā sieviete prata pielāgoties jaunajai dzīvei, ne tikai aizlidojot uz tālāko pasaules nostūri, bet arī piedzīvojot tik lielu laika starpību. “Atceros, ka, ielidojot Oklendas lidostā, es trīcēju. Laukā bija +24 grādi pēc Celsija. Es biju pārgurusi no visiem pārlidojumiem, man ķermenis nesaprata, kas notiek. Sākumā es cēlos naktī trīs reizes, jo joprojām īsti nesapratu, kas notiek,” par piedzīvoto stāsta Sallija.

Jaunzēlandē Sallija nonākusi, pateicoties working holiday vīzai, ko izsniedz vienu reizi gadā. “Latvijai tiek piešķirtas 100 kvotas, un pirmie 100, kas piesakās, iegūst šo vīzu. Tā kā pieteicos laicīgi, vīzu ieguvu. Ar visu nepieciešamo informāciju mani iepazīstināja organizācija Jaunieši ceļojumi.

Sallijas mērķis aizbraucot bija nodzīvot vismaz gadu Jaunzēlandē un pēc tam skatīties, kur dzīve aizvedīs. “Uz doto brīdi mans mērķis ir pēc gada doties uz Austrāliju studēt. Ceru, ka man izdosies.”

Atbraucot Sallija ātri vien sākusi strādāt apkalpojošajā sfērā par viesmīli. Kā pati saka, sapratusi, ka sākt ar kaut ko pazīstamu būs vienkāršāk.

 

Gāju katrā kafejnīcā un devu savu CV

Jautājot, cik viegli vai grūti bijis atrast darbu Jaunzēlandē, viņa stāsta: “Bija jāņem vērā fakts, ka ir ziema, tātad tūristu ir maz. Tad nu biju sagatavojusi savu CV un vienkārši devos iekšā visās kafejnīcās un dalīju savu CV. Jāsaka, ka jaunzēlandiešiem labāk patīk redzēt cilvēku vaigā, lai uzreiz saprastu, kas tu esi par cilvēku. Viss atkarīgs no tā, cik atvērts cilvēks tu esi.”

Viens spēriens pēc otra

Pēc veiksmīgiem darba meklējumiem, piedzīvojumu meklētāja kafejnīcā strādājusi līdz pat brīdim, kad Jaunzēlandē tika izsludināts 4.ārkārtas līmenis*. “Kad izsludināja ārkārtas stāvokli Jaunzēlandē, darbavietā paziņoja, ka uz šo periodu kafejnīca tiks slēgta. Es ātri vien reaģēju un atradu citu darbu – kivi augļu saiņošanas rūpnīcā.”

Taču tam sekoja nākamais negaidītais pārsteigums: “Dienā, kad atradu jaunu darbu, man paziņoja, ka man jāatbrīvo istaba, kuru īrēju, jo no Lielbritānijas atgriežas dēls. Un es dzīvoju viņa istabā. Tas viss notika vienā dienā.” Sallija, kā pati saka, pēc dabas ir cīnītāja, viņa tai pat dienā atrada jaunu mājvietu, bet tad atkal sekoja pārsteigums: “Pienāca nākamā nedēļa, pirmdienā man paziņoja, ka arī no šīs vietas man ir jāizvācas, jo mājās atgriežas meita.”

Tev jābūt atvērtam jebkurā pasaules malā

Nākamo un savu līdzšinējo dzīvesvietu palīdzējis atrast austrālietis, ar ko jaunā sieviete bija iepazinusies, strādājot Vecrīgā. “Es trīs gadus atpakaļ iepazinos ar austrālieti, kurš bija apprecējies ar latviešu sievieti. Viņš bija ļoti jauks sarunu biedrs, toreiz man noteica, ka, ja kādreiz nepieciešama palīdzība, lai es viņu uzrunāju. Tā kā kontakti bija saglabājušies, es tā arī darīju. Ar katru dienu arvien vairāk pārliecinos par to, cik svarīgi ir kontakti, ka jāizturas ar cieņu pret visiem cilvēkiem, jābūt atvērtam, jo nekad nevar zināt, ar ko ceļi krustosies.”

Ierobežojumi Jaunzēlandē

Pēc Sallijas vārdiem, valsts amatpersonas esot ļoti ātri reaģējušas uz pasaulē notiekošo, tāpēc pašizolācija tika noteikta ļoti strauji. Arī Jaunzēlandē ir slēgtas robežas. Sallija stāsta: “No valsts ārā tiek šeit iestrēgušie tūristi un iekšā tiek Jaunzēlandes pilsoņi.”

Tāpat visi nepārtikas veikali ir slēgti, slēgti arī ātrās ēdināšanas restorāni. Vienīgās vietas, kurās var iepirkties, ir pārtikas veikali un aptiekas.

Jaunzēlandē 868 saslimušie

“Vēl neilgu laiku iepriekš mums šķita, ka tas ir tik tālu un nemaz līdz mums tas neatnāks, bet, paskatoties statistikas datus, šobrīd reģistrēti 868 saslimšanas gadījumi** ar COVID-19, no tiem 83 jau ir izārstējušies, taču konstatēts arī viens miršanas gadījums,” informācijā dalās jaunā sieviete.

Jaunzēlandē ierobežojumi nedaudz atšķiras, ja Latvijā aizliegts pulcēties vienkopus ne vairāk par divām personām, tad Jaunzēlandē šāda ierobežojuma nav. “Es gan dzīvoju vairāk tādā kā lauku apvidū, tāpēc man ir grūti spriest, kas notiek lielākās pilsētās. Es katru dienu eju pastaigās gar lielceļu, redzu, ka patrulē policija, bet ne reizi neesmu uzrunāta. Taču visiem iesaka palikt mājās un iziet ārā tikai nepieciešamības gadījumā.”

Ielas kā izslaucītas

Jautājot Sallijai, kāda ir situāciju uz ielām, viņas raksturojums ir – ielas ir kā izslaucītas: “Braucu ar riteni uz veikalu. Ceļš līdz veikalam ir apmēram septiņu kilometru garš, taču es uz rokas pirkstiem varēju saskaitīt, cik cilvēku redzēju pa ceļam.”

Tāpat interesanti uzzināt, kādi ir novērojumi Jaunzēlandē, kāda situācija ir pārtikas veikalos? “Pie veikala ir rinda. Tur ir cilvēks, kurš koordinē, cik cilvēku ieiet un iziet no veikala. Veikalā man izsniedza cimdus, izsmidzināmu dezinfekcijas līdzekli un salvetes, lai varu notīrīt savus iepirkuma ratiņus. Veikalā visi sveramie produkti ir aptīti ar plēvi, var nopirkt tikai sasvērtas paciņas. Savukārt pie augļiem un dārzeņiem ir liela izkārtne ar paziņojumu, lai neaizmirst kārtīgi tos nomazgāt.

Cilvēki ir noraizējušies

Sallija, lūgta dalīties novērojumus par to, kā jaunzēlandieši attiecas pret noteikumiem un kā viņi jūtas, stāsta: “Visi ir noraizējušies, jo neviens jau nebija tam gatavs… Esmu runājusi ar citiem cilvēkiem, lai gan jaunzēlandieši pēc dabas ir ļoti miermīlīgi, šī situācija ieviesusi bailes par savu un līdzcilvēku veselību.”

Esmu pašizolācijā, tomēr algu saņemu

Ņemot vērā to, ka ir aizvērtas tik daudz tirdzniecības vietas, līdzīgi kā pie mums, arī Jaunzēlandē daudzi cilvēki palikuši bez darba. Jautājot, vai valsts sniedz kādu atbalstu saviem iedzīvotājiem, latviete stāsta, ka Jaunzēlandes valdība ir ļoti pretimnākoša. “Restorāns, kurā strādāju es, dabūja valsts grantu. Tas nozīmē, ka jebkurš privātais uzņēmums var pieteikties valsts grantam, kas nosedz darbinieka algu 80% apmērā no pēdējo četru nedēļu vidējās izpeļņas,” tā Sallija.

Turpinot viņa stāsta: “Mums šeit algu maksā reizi nedēļā, un es joprojām saņemu savu algu. Kopumā es nevarētu sūdzēties, esmu tikusi labos dzīves apstākļos un man šobrīd nav vajadzības iet meklēt darbu, lai izdzīvotu. Jaunzēlandes ekonomika ir daudz sakārtotāka nekā Latvijā, līdz ar to man šobrīd sirds ir mierīga. Šo atbalstu uzņēmums var saņemt līdz 11 nedēļām. Ja šis ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts, tad es nezinu, ko uzņēmumi darīs, vismaz pašreiz situācija ir stabila. Tāpat esmu dzirdējusi, ka Jaunzēlandē šobrīd ir arī saucamās kredītu brīvdienas, bet tā kā man nav neviena aizņēmuma, vairāk gan nemācēšu komentēt.”

*4.ārkārtas līmenis (strādā tikai policija, pārtikas veikali, slimnīcas, degvielas uzpildes stacijas, aptiekas).

** Dati, kas publiskoti 3.aprīlī.

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.