Autore: Gunta Kūla

Par laulātu pāri, labākajiem draugiem un ceļa biedriem Alīnu un Jēkabu Andrušaitiem varētu teikt tā – avantūristi, kuri savu dzīvi piepilda ar pieredzi un stāstiem, bauda dzīvi, iekarojot pasauli kopā! Alīna un Jēkabs ir ceļotāji, kuri sešu gadu laikā apceļojuši teju 60 dažādas pasaules valstis, kā arī vijuši laulības saites pasakaini eksotiskā vietā – Seišelu salās, Āfrikā. Sarunā ar chillpill.lv Alīna dalīsies padomos un pieredzē par pieredzētajām situācijām šo sešu gadu laikā, kā arī pastāstīs par pieredzi, precoties paradīzes salā!

Kā vienmēr, sāksim ar iepazīšanos – Alīna un Jēkabs. Ikdienā Jēkabs strādā informāciju tehnoloģiju sfērā, taču Alīna darbojas medicīnas preču tirdzniecības jomā. Respektīvi, abi ir pilna laika darbinieki. Ceļo tik daudz, cik ļauj atvaļinājums, taču pēdējos gados klāt nākuši arī komandējumi ārpus Latvijas, kas deva iespēju reizē ceļot!

Tāpat jāpiemin blogs “Sapņu medniece”, kas tapa jau 2014.gadā, blogā iespējams lasīt ceļotāju pieredzi un padomus, jo katrs ceļojums tiek “iegrāmatots” un papildināts ar profesionālām fotogrāfijām.

Kamēr ar ceļojumiem šobrīd būtu vislabāk iepauzēt, chillpill.lv lasītājiem piedāvā iespēju iegrimt iedvesmojošā ceļotāju stāstā, kā arī publikācijas nobeigumā apskatīt fotogrāfijas no Alīnas un Jēkaba privātā arhīva. Tā arī savā ziņā būs ceļošana un, iespējams, iedvesmos kādu aizbraukt uz tālākām zemēm, kad Covid-19 beidzot atstās šo pasauli un viss varēs turpināsies kā līdz šim!

Jebkuram ceļojumam būtiska sastāvdaļa ir plānošana, kas sākotnēji ceļotājiem šķitis ļoti sarežģīts process, “lai gan tagad šī kļuvusi par ceļojuma teju vai par interesantāko daļu”, tā Alīna.

Jā, bieži vien cilvēku ceļošanas vēlme sairst tieši šajā momentā, jo tomēr ir vērā ņemamas pamatlietas, ar ko jāiepazīstas pirms došanās ceļojumā. Alīna padalīsies arī dažos noderīgos padomos!

 

View this post on Instagram

 

Pirms es iemācījos nirt, dažreiz, redzot citu cilvēku fotogrāfijas zem ūdens, es domāju – kas tur tāds? Vai tiešām tas ir tik forši? Taču viss mainījās, kad pirmo reizi snorkelēju un redzēju krāsainas zivis. Taču iespaidīgākais niršanas piedzīvojums man bija Palau. Tā sajūta, kad peldi starp tūkstošiem zivju, kas riņķo ap tevi, ir neaprakstāma! To zvīņas vizuļo saules staros, kas izlaužas caur ūdens kārtām, un tā vien liekas, ka tūlīt tās aizsniegsi ar roku! Vai zināji, ka arī Tu vari doties savā sapņu ceļojumā? Norēķinies ar Luminor maksājumu karti vismaz 15 reizes mēnesī un izvēlies savu kontinentu! Seko līdzi mūsu piedzīvojumiem Luminor Instagram un Facebook kontos! Reģistrējies loterijai: luminor.lv #luminorcelojums #luminor #palau #ad #sapnumedniece #padi #diver

A post shared by ReverieChaser – Sapņu Medniece (@lincalincalinca) on

Kā sākt plānot ceļojumu? Kad tas jāsāk darīt?

Jautājot, cik vispār laika aizņem kāda ceļojuma plānošana, Alīna stāsta: “Ar to plānošanu ir interesanti, pirmais plānošanas vilnis ir tad, kad nopērkam biļetes, tas reizēm ir pat 10–11 mēnešus pirms ceļošanas, tad bieži vien ir ceļojums paliek trešajā plānā, laiks paskrien tik ātri, ka attopamies, kad atlikusi vien nedēļa. Tomēr esmu apguvusi plānošanas prasmi ilgstošā periodā.”

Nu jau varētu teikt, ka Alīna un Jēkabs ir veterāni ceļojumu plānošanā, taču neviens sākums nav viegls, viņa min, ka sākotnēji palīdzējuši draugi un paziņas, ko viņa arī iesaka citiem – jautāt zinošiem, pieredzējušiem cilvēkiem, jo “citreiz tu nezini, ko tu nezini”. Alīna arī pati vēl pirms ceļošanas aktīvi lasījusi ceļojumu forumus un smēlusies idejas un zināšanas, kas vēlāk noderējušas arī praksē.

Padoms! “Es noteikti ieteiku papētīt dažādus ceļojumu un ceļotāju blogus, tas noteikti noderēs,” saka Alīna.

Griež globusu vai met šautriņu kartē?

Interesanti noskaidrot, kā pāris izvēlas savus galamērķus! Vai ar šautriņu met kartē vai griež globusu uz labu laimi? “Principā mums ir divi varianti – vai nu man ir paredzēts komandējums, un tad mēs kaut ko kombinējam, vai nu es ieraugu tādu biļešu piedāvājumu, ko neparko nevar laist garām,” stāsta aizrautīgā jaunā sieviete.

Un vēl – cik svarīgs ir komforts ceļojot? Alīna gan min, ka tas nav noteicošais faktors, jo, protams, ka naktsmītnē sanāk pabūt ļoti mazu laiku, tomēr abu ceļotāju viena no prioritātēm ir drošība, jo līdzi tiek ņemta fototehnika. “Mēs drīzāk vairāk naudas iztērēsim braucienam ar helikopteru vai laivu, piemēram, nekā dārgā viesnīcas numurā, mūsu prioritāte tomēr ir redzēt, kas ir ārpus viesnīcas.”

Indija liek novērtēt to, ka mājās ir ūdens un logiem ir stikli

Reizēm rodas jautājums, kāpēc citi ceļo, bet es nē. Kā citiem iznāk, bet man nē? Vai ceļot ir dārgi? Uz kuru pasaules vietu būtu braukt visizdevīgāk?

Jautājot Alīnai, kāds ir bijis mazākais budžets, dodoties ceļojumā, viņa skaidro: “Sarežģīts jautājums, jo vietas jau ļoti atšķiras. Taču viens no lētākajiem braucieniem bija uz Indiju. Viss sākās ar to, ka bija ļoti lētas biļetes – cenu kļūda. 145 eiro no personas turp un atpakaļ, lai gan toreiz Indija nebija mūsu plānos, ieraugot šādu cenu, to nevarēja palaist garām.” Alīna saka, ka Indijā sanāca dzīvot “pa šiko”, ņemot vērā valsts cenu līmeni. “Cenas nebija lielas, piemēram, ļoti smalkā viesnīcā bija 50–70 eiro par nakti.”

Jautājot, vai tiešām Indijā ir tā kā filmā “Graustu miljonārs”, Alīna, ne mirkli neklusējot, saka, ka jā! “Kontrasts patiešām ir milzīgs. Indija liek novērtēt to, ka tev mājās ir ūdens, ka logiem ir stikli, tieši tā tur ir! Taču uz Indiju es ieteiktu aizbraukt katram, lai gan tur ir nedaudz bailīgi – it īpaši pirmajā reizē. Pēc brauciens uz Indiju man vairs nav bail braukt uz jebkuru citu pasaules nostūri. Tā ir pieredze, kas maina uzskatus un paplašina redzesloku.”

Padoms! Tomēr, lai arī biļetes reizēm uz konkrētu vietu ir lētas, tomēr ceļotāja iesaka iepazīt galamērķi iepriekš, lai tas nekļūtu par dārgāko braucienu! Arī tāda pieredze ir bijusi, bet par to varbūt citā reizē!

Vai sievietei vienai ir droši ceļot?

Ņemot vērā Alīnas darba specifiku, kādu reizi jau sanāk ceļot arī bez vīra, tāpēc jautājums par to, vai sievietei vienatnē nav ceļot bailīgi, neizpalika. Alīna stāsta, ka par Ēģipti ir īpašs stāsts. “Man pagājušajā gadā Ēģiptē sanāca būt divas reizes, pirmā no tām bija komandējums. Kolēģi jau iepriekš brīdināja, ka jutīšos komfortablāk, ja man būs garas piedurknes un nosegtas kājas, bet pat ar visu to bija sajūta, ka mani aplenc. Cilvēki ir diezgan uzbāzīgi, skanēja arī dažādi piedauzīgi izteicieni manā virzienā. Ja mirkli kolēģi nogāja nostāk, lai atbildētu uz telefona zvanu, momentā man bija tik daudz uzmanības, maigi sakot, par daudz, tāpēc, braucot uz Ēģipti, vajadzētu padomāt par šādām niansēm,” ceļotāja dalās pieredzētajās situācijās.

Padoms! Dodoties uz Ēģipti, it īpaši sievietēm būtu labāk, lai pēc iespējas vairāk tiktu nosegts ķermenis. Būs drošāk!

Kuras valodas ir vērts mācīties, lai pasaule būtu pieejama?

Parunājām arī par valodu zināšanām. Ņemot vērā lielo ceļošanas pieredzi, ar kurām valodas zināšanām pasaule ir pieejama? Kura ir tā valoda, kuru nākas izmantot visbiežāk, vai arābu valstīs cilvēki prot angļu valodu?

“Arābu valstīs nav nācis saskarties ar problēmu, ka nesaprotamies, jo daudzi prot angļu valodu, kā arī daudzās valstīs es dzirdu krievu valodu. It īpaši tūrisma valstīs bieži var dzirdēt izsaukumus krievu valodā, mēs pat esam izlikušies, ka nesaprotam, citādi no tirgoņiem nav iespējams tikt vaļā, viņi nepagurstot var iet līdzi kvartāliem, mēģinot kaut ko notirgot.”

Valsts, kurā bijis grūtāk saprasties, esot Ķīna: “Tur gan bija tā, ka angļu valoda bija jūtami sliktākā līmenī. Toreiz vēl internets nebija tik brīvi pieejams, mums arī nebija vietējās SIM kartes. Pāris vietās gan bija tāda lietotne, kur varēja ievadīt frāzes, un tā iztulkoja uz angļu valodu, piemēram, restorānā mēs mēģinājām šādā veidā iztulkot ēdienkarti. Tā mēs lasījām toreiz no telefona, lai varētu veikt pasūtījumu. Šodien gan būtu daudz vieglāk.”

Padoms. Ļoti noderēs angļu un krievu valoda. Alīna min, ka arī franču valodā runā daudzās pasaules valstīs. 

“Man gan pašai žēl, ka neprotu runāt spāņu valodā, jo tieši šī valoda man šķiet visnoderīgākā aiz angļu valodas.”

Precēties kā otrdienas romantiskā vakara filmās. Paradīzes nostūrī Āfrikā – Seišelu salās

Pieņemot lēmumu par pāra savienību, esot bijuši apmēram pieci mēneši līdz interesējošajam datumam, kā piecu mēnešu laikā izdevās visu saorganizēt, ja laulību ceremonija ir Āfrikā?

“Jāsāk ar to, ka kādreiz mums nebija ideja par to, ka laulāsimies ārzemēs, tad vienā brīdī visi mums sāka jautāt, kurā pasaules malā tad precēsieties? Mēs sapratām, ka tā nemaz nav slikta doma. Mums ļoti patika ideja par Maldīvu salām, taču tur ceremonija nebūtu juridiski saistīta, jo tā ir musulmaņu ticīga valsts un līdz ar to viņi nevar oficiāli salaulāt. Tad mēs sapratām, ka mums vajadzēs palīdzību no kāda, kurš to darījis iepriekš.”

“Mēs painteresējāmies kādā no tūrisma aģentūrām un tur kāda meitene jau bija organizējusi vairākiem pāriem kāzas ārpus Latvijas. Lūdzot ieteikumus, viens no variantiem bija Seišelu salas. Man uzreiz runāja šī ideja. Veiksmīgas sagadīšanās pēc šai meitenei bija komandējums uz salām, viņa bija uz vietas un varēja izpētīt, vai viss atbilst patiesībai tam, ar ko iepazinos internetā es. Bija ļoti interesanti, ka viņas viedoklis pilnībā sakrita ar to, ko es biju internetā izlasījusi, viņa mums palīdzēja visu orgaizēt,” īsumā stāsta jaunā sieviete.

Un nākamais… Āfrika, kāzas, laulību ceremonija? Kādi dokumenti bija nepieciešami, kas bija laulību liecinieki, un galu galā – kas viņu salaulāja?

Alīnas smejas, ka nevar iepriecināt ar ļoti sarežģītu stāstu, jo patiesībā viss bija salīdzinoši vienkārši. “Iepriekš bija jāaizsūta dokumenti – tulkotas pases, dzimšanas apliecības, nekas daudz tur nebija. Mūsu kāzās kopumā bija 12 cilvēku, mēs divi un mūsu ģimenes, un fotogrāfs. Mēs atbraucām divas dienas pirms ceremonijas.”

Un kā tad dzīve bez maziem vai lieliem jokiem – aizkavējās bagāža, par laimi, kleita Alīnai bija līdzi: “To es neizlaidu no rokām, mantas atnāca nākamajā dienā, bet zināms uztraukums jau bija. Arī radus bijām pabrīdinājuši, lai visu svarīgo liek rokas bagāžā, viņiem gan aizkavēšanās nebija.”

“Sarunāšana gan bija ļoti vienkārša, iepriekšējā vakarā sarunājām, kādu kūku gribēsim, kādas dekorācijas izlikt. Bez nekāda stresa. Piedāvājumā bija iekļautas vakariņas. Man ar visu to organizatorisko pusi negribēju ņemties, negribēju saskaņot krāsas un visu citu, Seišelās tas viss jau bija uz vietas. Es to noteikti iesaku darīt, atkrīt tik daudz problēmu,” stāsta Alīna.

“Nākamajā dienā mums iedeva dokumentus ar tiem pašiem uzvārdiem, bet, atgriežoties atpakaļ Rīgā, iesniedzot dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, man jautāja, vai vēlos paturēt savu līdzšinējo uzvārdu vai mainīt vīra, es uzvārdu mainīju, tieši tik vienkārši,” smaidot stāsta Alīna.

Vienlaikus viņa saka, ka, protams, katram ekspektācijas par kāzām ir atšķirīgas, bet: “Ja salīdzina kuplākas kāzas tepat Latvijā, tās izmaksas varētu būt līdzvērtīgas ar mazākām kāzām Seišelās. Es kā tagad atceros to viesu sajūsmu acīs, jo tā ir pilnīgi cita pieredze nekā tad, ja tas būtu ar muzikantiem un pirti. Neaizmirstami – palmas un kristāldzidrais ūdens, kurā var redzēt katru zivtiņu.”

Vai arī Seišelās bija nepieciešami laulību liecinieki? Kā būtu, ja laulātos vien divatā?

Es un viņš, un vēl mēnestiņš!

“Mūs salaulāja laulību dzimtsarakstu nodaļas darbinieks, ja tā var teikt, latviski sakot  – “zaksa” reģistrators, mūsu kāzas bija uz mazākas salas, un vienīgā noruna bija par to, ka no lielākās salas atbrauks reģistrators, un bija jāsaskaņo laiks ar ķuģīša kursēšanas grafiku. Mūsu liecinieki bija manas mammas brālis un vīra māsa. Ja būtu vajadzība, uz vietas paņemtu kādu darbinieku kā liecinieku. Interesanti bija tas, ka dokumentā, kuru mums izsniedza, bija jāmin liecinieku profesijas, nekur citur nebiju dzrdējusi, ka tas ir jādara,” pieredzē dalās ceļotāja.

Padoms! Stāties laulībā ir iespējams arī ārzemēs, un, kā izrādās, tas nebūt nav sarežģīti. Iepriekš jāizpēta valstu saraksts, kur tiek atzītas laulības, bet pēcāk tās jāreģistrē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Arī laulību lieciniekiem nav tik ļoti būtiska nozīme.

Ko ceļotājiem nozīmē Latvija?

Pamazām tuvojoties sarunas noslēgumam, ir interesanti noskaidrot, vai cilvēkiem, kuri redzējuši tik daudz neaizmirstamu skatu, palmas un dzidru okeāna ūdeni, planktonus spīdam naktīs un pavisam citu dabu nekā ierasts Latvijā, vai Latvijai ir savs šarms un burvība?

Ne velti saka, ka ikdienas rutīnā mēs aizmirstam novērtēt katru dzīves mirkli, dzīves apstākļus un klimatu, tam piekrīt arī ceļotāja Alīna sakot: “Jā, ikdienā daudz kas piemirstas. Es teiktu tā – jo vairāk tu ceļo, jo vairāk tu sāc novērtēt Latviju, vismaz tā ir manā pieredzē. Es dzirdu arī problēmas, ar ko cilvēki saskaras, dzīvojot citās valstīs, piemēram, klimats, kad dienas laikā ikdienā ir +40 grādi pēc Celsija. Tu sāc saprast, ka pie mums ir ļoti forši, ar visu to, ka ir periodi, ka bieži līst. Mums ir gaiss!”

Tāpat ceļotāja min, ka visbiežāk sanāk kontaktēties ar draugiem un kolēģiem, kuri dzīvo Tuvajos Austrumos: “Viņi vienmēr izsaka lielu sajūsmu, ja ielieku sociālajos tīklos ar lietu vai kādu zaļu lapiņu, jo pie viņiem sausums, tuksnesis, akmeņi. Jo vairāk tu to redzi un dzirdi, jo vairāk tu iemācies novērtēt, cik pie mums ir labi.”

Ņemot vērā ierobežojumus visā pasaulē Covid-19 dēļ, ceļotāji arī šobrīd ir iepauzējuši ar tālāku ceļošanu. Taču šis laiks avantūristiem ir brīnišķīgs ar to, ka nu ir iespēja aizbraukt uz dažnedažādām vietām tepat Latvijā, kur līdz šim nav būts. Arī Latvijā ir skaistas un pat neatklātas dabas pērles.

“Nav tā, ka nav interesanti ceļot pa Latviju. Spilgti atmiņā palicis trīs dienu brauciens uz Latgali. Iespaidi ir. Mēs esam braukājuši pa Latviju, izstaigājuši klintis, esam izbaudījuši rīta migliņu, kad saule lec, un šādi skati nav nekur citur pasaulē. Jau pus gadu neesam bijuši āprus mūsu reģiona, un man nemaz nav vilšanās par to, kaut sākotnēji šķita, ka būs, jo tepat ir tik daudz vietu, kur var aizbraukt. Protams, ka ir interesanti redzēt ārzemes, bet jau atkal man jāsaka – jo vairāk tu redzi pasauli ārpus Latvijas, jo vairāk izdodas novērtēt mūsu zemi!”

Protams, nevar nepajautāt, kas ir nākamais sapņu galamērķis, lai ar nepacietību bloga lasītāji varēs lasīt iespaidus un izzināt pasauli arī šādā veidā. “Patiesībā man nav viens konkrēts, man ir vesels saraksts ar vietām, kur es vēlētos aizbraukt. Bet ir tāds viens, kurš ir tuvākos mērķos, tā ir Franču Polinēzija. Man šķiet, ka šis ir galamērķis, kur ar nedēļu vai divām nepietiks.” Alīna smejoties stāsta, ka šis galamērķis par sevi nepārtraukti atgādina –internetā, pat kafejnīcā, redzot skaistas bildes, šķiet, ka visums ir “uzķēris” Alīnas sapni un par to atgādina ik uz soli. “Mēs tur gribētu ienirt, tur ir brīnišķīga ūdens pasaule, iespējams, ka šī būtu vieta, kur mēs apmestos kādā komfortablākā viesnīcā, jo tur ir pasakainas villas un SPA ar fantastiskām pludmalēm. Tad nu krājam naudu, jo atpūta tur būs dārga, nākamais galamērķis tas nebūs, noteikti pēc kāda laika.”

“Ceļot prot tas, kā sirds ir redzīga un kā acs prot apstāties un svētīt. Ceļot prot tas, kas savu sirdi prot atraisīt. Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā,” reiz teikusi Zenta Mauriņa. 

FOTOGRĀFIJAS NAV ĻAUTS PĀRPUBLICĒT!

Foto: Jēkabs Andrušaitis

9.foto: Foto: Kristīne Grīnvalde

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.