Autore: Gunta Kūla

Nav noslēpums, ka mūsu latvieši emigrējuši uz dažnedažādām pasaules vietām. Šis būs stāsts par latgaliešu meiteni Alisi Cibuli (24), kura dzīvo Spānijā nu jau desmit mēnešus. Jaunā sieviete gatava dalīties atklātā stāstā par notiekošo Barselonā, kā arī pastāstīt par to, kā tikusi mājās šajā trauksmainajā laikā. 

Strādāt četros darbos Spānijā? Nekādu problēmu

Alise Barselonā nokļuvusi, pateicoties Ekonomikas un kultūras augstskolas Erasmus projekta dotajai iespējai. Kā izrādās, Spānija ir viena no tām valstīm, par ko Alise sapņojusi jau sen. Šis ir stāsts par to, ka, ja kaut ko ļoti vēlies, tas piepildās. Vajag tikai darīt. Alise Barselonā strādā par fotogrāfi, vada bērnu pasākumus, māca bērniem angļu valodu un brīvajā laikā strādā par bārmeni. Viņa smejoties saka: “Tas varētu izklausīties dīvaini, bet man šobrīd ir vairāk brīvā laika nekā strādājot Latvijā. Es ņēmu visu, ko dzīve man dod, šobrīd es varu mācīt bērnu attālināti platformā Skype.”

Jāteic, ka Alise ir meitene ar apgriezieniem. Darba rūķis stāsta arī par pirmajiem iespaidiem, atbraucot uz Spāniju: “Es biju patīkami šokēta. Viss izvērtās vēl labāk, nekā biju iedomājusies. Man patīk cilvēki, enerģija, ko viņi dod. Man patīk daba, man reizēm patīk pat spāņu ekstravagantais raksturs, tas man – meitenei no Latgales – liek pārkāpt pāri šaubām un bailēm. Man patiesi bija ļoti patīkams kultūršoks.”

Alise atzīmē, ka noteikti vēlas šeit palikt. Cik ilgi gan, vēl nav zināms, tomēr, ņemot vērā šī brīža situāciju visā pasaulē, vislabākais, viņasprāt, būtu braukt uz mājām pie ģimenes.

“Vēl pirms mēneša es nebiju domājusi, ka visa šī situācija izvērtīsies tādā līmenī. Man bija darbs, uz kuru es ar prieku gāju, bet pēkšņi vienā dienā viss izmainījās. Saprotu, ka ne jau man vienai tāds kārtīgs sitiens zem jostas vietas. Šobrīd grūti pateikt, cik ilgi tas viss varētu turpināties. Tie var būt pat vairāki mēneši.”

Arī Alise ir riska grupā

Pāris dienu laikā Alises situācija ir mainījusies, viņa šobrīd bauda sauli savās dzimtajās mājās Latgalē. “Atgriešanās, vismaz uz šo laiku, kad pamazām viss sakārtosies vecajās sliedēs, man ekonomiski arī būs vieglāk, ja būšu mājās. Tāpat ģimene un draugi uztraucas.”

Vienlaikus Alise atklāj, ka viņai bijušas bažas par atgriešanos mājās, jo vēl pagājušajā nedēļā valsts nepiedāvāja reisus no Barselonas uz Latviju. “Papildus reisi bija noorganizēti no Malagas un Alikantes, kas ir deviņu stundu brauciena attālumā no Barselonas. Tāpat nebija tiešā reisa uz Latviju, bet gan uz Tallinu vai Viļņu. Tā kā es arī skaitos riska grupā, jo man ir astmatiskais bronhīts, man bija bail riskēt ar savu un savu līdzcilvēku veselību.”

Marta sākumā Barselona sāka just COVID-19 ietekmi

Barselonā, kā stāsta Alise, par šo vīrusu sāka runāt marta sākumā: “Tomēr reāli izjust COVID-19 ietekmi varēja izjust, sākot ar marta vidu jeb 13., 14., 15.martu. Arī darbā man pateica, ka ar 15.martu slēdzamies ciet. Tikai tad es sāku saprast reālo situāciju, iepriekš pirmās pazīmes varēja redzēt vien uz ielas, kad uz tām varēja manīt arvien mazāk cilvēku. Jau februārī varēja novērot mazākas cilvēku plūsmas. 15.martā jau bija ciet visi restorāni, kafejnīcas. Viss bija ciet, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas. Man bija sajūta, ka Spānija kļuvusi par spoku pilsētu, cilvēki klaiņoja, es redzēju, ka viņi ir uztraukušies. Jau 16.martā Spānijā izziņoja, ka visiem ir jāpaliek mājās, ka bez vajadzības no mājas iet ārā nedrīkst.”

Alise atminas, ka ik dienu nāca jauna informācija par ierobežojumiem. Viņa stāsta, ka 17.martā izsludināja ārkārtas stāvokli, brīdināja par soda apmēriem, ja bez vajadzības ies ārā. Par vajadzību uzskatīja iet uz darbu. “Uz doto brīdi Barselonā ir atvērti tikai pārtikas veikali un aptiekas. Viss pārējais ir ciet. Zinu, ka strādā arī operatīvie dienesti, protams, un arī tie, kas uzkopj ielas. Šobrīd daudzi izmanto iespēju pasūtīt sev nepieciešamās lietas uz mājām.”

Kādi ierobežojumi ir Spānijā?

Viens no galvenajiem ierobežojumiem, pēc Alises stāstītā, ir – neiet ārā no mājas bez konkrēta iemesla, piemēram, apmeklēt veikalu, aptieku vai vērstie pie ātrās palīdzības. Principā uz veikalu var iet vienu reizi nedēļā, no ģimenes var iet viens cilvēks, ejot veikalā ir jādezinficē rokas, jāvelk cimdi un obligāti jāievēro 2 metru distance, kā arī pie veikala stāv cilvēks un uzrauga, lai veikalā nav vairāk par 50 cilvēkiem vienlaikus.

“Ja cilvēks dodas uz veikalu, kas nav tuvumā dzīvesvietai, tad obligāti jāaizpilda veidlapa, kas ir elektroniski pieejama. Tā jāņem līdzi, jo policija to var pieprasīt. Ja nav ko uzrādīt, tad tiek uzlikta soda nauda no 600 līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro,” ziņo latviete.

Barselona pārvērtusies par “spoku pilsētu”

“Skatoties ārā pa logu, var redzēt, ka cilvēki ievēro likumus, jo cilvēki iet tikai uz veikalu vai dodas izvest suni pastaigā, visapkārt ir klusums, kā jau teicu, sajūta nedaudz kā “spoku pilsētā”,” pārdomās dalās Alise.

Tāpat jautā sieviete nav novērojusi masu nekārtības. “Es teiktu, ka Barselonas policija ir pat diezgan vardarbīga. Ja redz, ka netiek ievērtos likums, viņi var pielietot fizisku spēku, un tiek likti milzīgi naudas sodi par ierobežojumu neievērošanu. Un redzu, ka policija patrulē ik pēc 10–15 minūtēm. Ja atgriežamies pie tā, ko redzu, skatoties pa logu, tad vairums cilvēku sēž uz saviem balkoniem vai terasēm – viņi tur sporto, staigā uz priekšu un atpakaļ, lasa grāmatas, spēlē dažādus instrumentus, dzied,” novērojumos dalās Alise.

“Katru vakaru pulksten 20.00 cilvēki iznāk uz saviem balkoniem un aplaudē, izsakot pateicību mediķiem, taču otra daļa sit pa katliņiem, šādā veidā izsakot neapmierinātību par kaut ko. Katliņu sišana ir kataloniešu tradīcija – iedzīvotāji izsaka savu neapmierinātību, sitot pa katliņiem, radot troksni,” stāsta Alise.

Saslimušo skaists uz 7.aprīli Spānijā – 136,675 , bet mirušo skaits – 13,341

Alise stāsta, ka šobrīd Spānijas slimnīcas ir pārpildītas – nepietiekot ne vietas, ne mediķu. “Esmu dzirdējusi, ka mediķi izvērtē, kam palīdzēt. Piemēram, viņi izvērtē – ņemt jaunu vai vecāka gada gājuma cilvēku, viņi dos priekšroku jaunākajam. Viņi dos priekšroku tam cilvēkam, kuram būs lielākas iespējas izdzīvot.

Mājās tika caur Minsku, šobrīd pašizolāciju bauda Latgalē

Kā jau Alise sarunas sākumā minēja, viņa uzskata, ka pareizākais un labākais šobrīd būtu atgriezties mājās, vismaz uz šo laiku, kamēr pasaulē atgriezīsies ierastā kārtība. Tas viņai ir arī izdevies. Lai pastāstītu, kā Alisei veicās, atgriežoties mājās, sazinājāmies vēlreiz, lai precizētu informāciju.

“Pirms trīs dienām, proti, sestdien, 4.aprīlī, man atnāca vēstule no ministrijas, ka ir noorganizēts reiss no Barselonas uz Minsku. Man atnāca arī plāns, kas jāīsteno, nonākot Minskā. Man bija jāuztaisa vīza, jāizsauc taksis un robeža jāpāriet ar kājām, jāsazinās ar kādu, kurš var atbraukt pakaļ. Tā arī darīju.”

Saņemot ziņu no ministrijas, Alisei bijis bezmiegs un stress par mājupceļu. Viņa pati pagatavojusi masku un sagādājusi cimdus un brilles, lai nodrošinātos. Vienlaikus Alise stāsta, ka lidmašīna esot bijusi pilna: “Visiem pasažieriem bija maskas, cimdi, visi ievēroja drošības noteikumus. Apkalpojošais personāls deva arī ūdeni, karstus dzērienus un siltus ēdienus.”

Interesants fakts bijis, ka Alise sociālajā tīklā Facebook atradusi meiteni, kura arī vēlas nokļūt mājās – Latvijā. Tā nu viņas sadraudzējušās, un šobrīd jauniepazītā meitene arī bauda Latgali Alises dzimtajās mājās, kur abas pašizolējas.

Uz robežas jau sajutusi latviešu noraidošo attieksmi

Vēl viens interesants fakts, par ko stāsta Alise ir tas, ka, nonākot pie Latvijas robežas, robežsardze jautājusi, no kurienes meitenes ieradušās, atbildot, ka no Spānijas, robežsardzes darbinieki lūguši atkāpties. “Sajūtas patiesībā bija dīvainas. It kā mēs nonākam savā dzimtajā zemē, bet uz mums skatās kā uz bēglēm. Atbraucot uz mājām, uzreiz jutu latviešu dabu, ko biju aizmirsusi, dzīvojot Spānijā. Es jutu negatīvu un pasīvu attieksmi, ko es nosaucu par dabīgo latviešu atgrūdienu.”

Gardie latviešu ēdieni un debesjums

Tomēr Alise ir priecīga, atgriežoties mājās. Viņa saka: “Viena no lietām, ko sen nebiju redzējusi, ir zvaigznes. Spānijā tās nevar redzēt. Tad es sapratu – jā, esmu atpakaļ mājās. Baudu latviešu ēdienus, ko sagatavojusi mamma, jūtos fantastiski.”

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.