Reizēm katram no mums rodas jautājums, vai tiešām mūsu dzīves scenārijs jau ir uzrakstīts, vai, nonākot šajā pasaulē, mums ir uzdevumi, kurus izstrādājis visums, ar kuriem mums jātiek galā. Šie jautājumi reizi pa reizei nomoka ikvienu no mums. Saka, ka astroloģija ir tā zinātne, kas var palīdzēt atbildēt uz dažādiem jautājumiem – kurā nozarē es varētu būt spēcīgs darbinieks, kāda māte vai tēvs es būšu, vai šīs partnerattiecības būs uz mūžu? Taču, vai tas atbilst patiesībai, vai tiešām astroloģija dod iespēju ielūkoties nākotnē, uz šiem uz citiem jautājumiem atbildēs astroloģe Ilze Reiha, kura savu aicinājumu – palīdzēt citiem – jutusi kopš bērnu kājas.

Ilze Reiha gan dzimusi rīdziniece, taču senču saknes meklējamas Tukumā. Uzsākot sarunu, viņa atgriežas bērnībā, atstāstot dažādas bērnības ainas, pat smaržas, ko tik spilgti atceras. Piecu gadu vecumā viņa paziņojusi mammai, ka būšot audzinātāja, savu apņēmību realizējusi, strādājot pedagoģijā.

Astroloģe – Ilze Reiha

Pati saka, ka dzīve izspēlē dažādus notikumus, veidojoties ģimenei, sapnis par psiholoģiju, esot nedaudz apstājies, jo bija jāaudzina vecākās meitas – Rita un Zane. Profesionālā joma dzīves periodā mainījās, ilgu laiku Ilze strādājusi arī skaistumkopšanas nozarē. Dzīve kardināli izmainījusies, kad viņa ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi laukos – Vecaucē, kur, piesakoties trešajai meitai – Dārtai, Ilze pievērsusies astroloģijai. 2008.gadā viņa atvēra savu astroloģijas privātpraksi, kur turpina darboties joprojām.

Kāds ir jūsu stāsts, kā Jūsu dzīve aizveda līdz astroloģijai?

Atkal jau jāatgriežas pie senču tēmas un bērnības, jo kā psihologi runā, saknes jāmeklē agrā bērnībā. Tēvs bija lidotājs – romantisks un azartisks cilvēks. Kā smejos – papus lidoja debesīs reāli, bet es tikai iztēlē. Tomēr kaut kas no tā tēva gēna jau ir. Atceros sevi bērnības, jaunības dienās, ka ļoti vēlējos būt citāda, īpaša, oriģināla, neparasta… Tas man laikam no Ūdensvīra ietekmes. Jaunības dienās nodarbojos ar sportu un daudz braukājam pa vasaras nometnēm.

Kā jau meitenēm, jaunietēm – brīvajā laikā galvenā tēma bija mīlestība, iemīlēšanās un tad talkā nāca zīlēšana. Mums bija tādas speciālas zīlēšanu klades, kārtis, sistēmas, tikai mums zināmas. Tad nu visas salīda manā gultā un es pa vidu būru viņām laimi, mīlestību. Un man patika šī maģiskā sajūta, ka es viņas iedvesmoju. Laikam jau sāku justies īpaša..

Lai arī tas šķiet gana nenopietni, kaut kāds maģisks iedīglis droši vien manī sāka augt jau tad.  Vidusskola mani nesaistīja-tā šķita pelēcīga, formāla zināšanu apguve. Iestājoties Rīgas Pedagoģiskajā skolā- viss mainījās! Es atklāju sevī izziņas garšu, mācīties prieku! Tā bija pilnīgi cita pasaule -pedagoģija, psiholoģija, mājturība, reāls darbs ar bērniem.

Man patika uzklausīt cilvēku stāstus, sniegt padomus – kaut ari neapzinājos, kur tos smeļu.. Daudz lasīju ezoterisko literatūru, pieejamos astroloģijas žurnāliņus, līdz vienā rakstā izlasīju Dieva vārdus Zivīm. Vienā mirklī man tapa skaidrs mans dzīves uzdevums. Man ir jāpalīdz citiem! Tā bija alegorija, bet es to uztvēru ar visām savām maņām. Iestājās iekšējs miers un harmonija. Drīz vien ceļš aizveda uz Hamburgas astroloģijas akadēmiju. 2002.gada diploms bija kabatā, bet drošība konsultēt jau vēl neradās. Tad zināšanas nostāvējās – kā labs siers vai vīns, un tikai vēlākos gados, uzsāku konsultējošo darbu astroloģijā. Tā kā ceļš līdz astroloģijai ir tāds ceļš pie sevis, kā pasakā par Sprīdīti. Nevis mukt no sevis, bet iet pie sevis, tāda ir tā mana mācība!

Kā astroloģija, zināšanas par astroloģiju izmainījušas Jūsu un Jūsu apkārtējo cilvēku dzīves?

Sāku saprast dabas likumsakarības, jo astroloģija nav buršanās, tā ir diezgan precīza zinātne, kas māca izprast Visumu, tā uzbūvi, Saules sistēmu, likumsakarības tajā. Saules sistēma ir mūsu mājas un mājās ir sava kārtība, kura jārespektē. Tāpat kā ir diena un nakts, elpa un izelpa, gadalaiku maiņas-tieši tāpat arī mēs asam pakļauti dabas ritmiem. Ņemot tos vērā, saprotamāka kļūst arī ikdiena, notikumi tajā. Sāc saprast, kāpēc ir tautā sauktās “baltās un melnās” dzīves svītras. Var izmantot enerģijas pieplūdumu, un kā sērfojot, trāpīt uz dzīves viļņa, bet var arī iemācīties nogaidīt un nesisties kā muša pret stiklu, ka laiks paredzēts mierīgākai dzīvei. Gan tuvinieki, gan draugi, gan paziņas arī ieklausās padomos. Jebkuras zināšanas jau tikai bagātina un paplašina cilvēka redzesloku.

Saprotot astroloģijas priekšrocības, vai neesat iegājusi azartā, ka varat apskatīt svarīgās dienas, veiksmīgās dienas utt. dažādās dzīves jomās, vai kādreiz vēl uzklausāt savu sirdsbalsi?

Nē, es neesmu fanātiķe. Tomēr negribētos būt arī kurpniekam bez kurpēm. Saprotu, ka katru soli nevar paredzēt, ir kaut kas jāatstāj arī Augstāko Spēku ziņā.

Astrologs nav Dieviņš. Ir kāds labs teiciens par to, ka zvaigznes neko neapgalvo un neparedz, tās tikai maigi atgādina vai brīdina. Tās ir kā ceļazīmes, kuras, ja vien pazīsti, vajadzētu ievērot!

Pašai gadās arī iet pret straumi – pieņemu, ka tā ir mana mācība, jo arī kļūdīties ir cilvēcīgi. Galvenais censties tās neatkārtot! Sirdsbalss jeb intuīcija ir manas sabiedrotās. Dažreiz jau arī tās pamānās, bet parasti tās uzvar prātu. Ieklausos. Man patīk saprast zīmes, simbolus, skaidrot sapņus. Arī tas jāmācās, jāattīsta šīs spējas.

Ko vispār var uzzināt pie astrologa?

Uzzināt var ļoti daudz! Sākot ar bērna raksturu, stiprām un vājām rakstura pusēm, spējām, talantiem, temperamentu, intelektu, fizisko izturības pakāpi, vēlamo saderību, attiecību tēmu kvalitāti kopumā, kur labāk sevi realizēt, jomas, izglītība, enerģijas plūsmu ārvalstīs, dzimtenē, var aplūkot karmiskas tēmas, vecākus, bērnu tematiku, auglību, veselību, jūtīgās zonas u.t.t., var piemeklēt labvēlīgāku laiku dažādiem notikumiem. Noteikt konkrētu cilvēku saderību. Prognozēt tuvākos un tālākos gadus – aptuveni, protams, ne līdz sīkumiem.

Precīzāku informāciju gan saņemsiet, ja būs zināms cilvēka dzimšanas laiks.

Tagad ar to nav problēmu, jo dzimšanas apliecībās jau vairākus gadus raksta dzimšanas laiku līdz pat minūtei, bet tiem kam nav zināms, vecāka gada gājuma cilvēkiem, ir iespēja to noskaidrot arhīvos. Var jau arī mēģināt tulkot astro kartes bez precīza dzimšanas laika, informācija gan būs aptuvena, taču tomēr vērā ņemama.

Vai Jūsu praksē ir gadījies, ka uz konsultāciju atnāk ļoti skeptiski pret astroloģiju noskaņots cilvēks? Kāds ir darbs ar šādiem cilvēkiem?

Protams, ka ir bijuši arī skeptiķi, tomēr pašu lielāko skeptiķi pie astrologa noved jautājumi, ar kuriem viņš pats netiek galā. Astrologam ir jābūt ar psihologa dotībām, citādi nevar. Jāatrod pieeja katram. Ir nācies sastapties ar tādiem skeptiķiem, kas konsultācijas vidū izplūst asarās un maina attieksmi.

Ir nācies konsultēt tādus, kas it kā tevi pārbauda. Tas nav diez cik tīkami, bet jāiztur. Labas zāles ir acu kontakts, joks, labestība. Skeptiķiem parasti mēģinu arī pastāstīt šo zināšanu loģisko pusi, lai mēģina domāt līdzi. Parasti gan nāk cilvēki ar lielu cerību un uzticību, interesi un labestīgu attieksmi. Skeptiķu uzbrukums, vismaz manā praksē, bijis darba gadu sākuma posmā, kad pašai bija maza pieredze darbā ar cilvēkiem. Tā bija laba pieredze – kā peldētājam, kas mācās peldēt. Bet, ja runā par kārtīgu, pārliecinātu astroloģijas noliedzēju – nekad necenšos šos cilvēkus pārliecināt par šīs zinātnes spēku. Es turos tikai pie savas iekšējās pārliecības, ka viss ir viens , ka Visums ir viens, ka viss strādā tā, kā strādā māmuliņa daba, un ja elpo vienā ritmā ar dabu, esi tikai ieguvējs!

Reizēm jau noteikti parādās arī ne tik labas ziņas cilvēka kartē, kā jūs paziņojat sliktās ziņas, vai tās noklusējat, atstājat pie sevis?

Mēģinu cilvēku orientēt uz gaišāku nākotni. Parasti grūtie periodi ievelkas uz gadu, diviem, dažreiz vairākiem pēc kārtas. Astrologs to redz, bet informācija jānodod saudzīgi, atkal jau jāliek lietā psihologa dotības. Mēdzu ieskicēt periodus, kuros būtu īpaši jāpasaudzē sevi, kam jāpievērš uzmanība. Parasti, kad ir grūtie posmi, cilvēkam jāattīsta tādas rakstura īpašības kā pacietība, izturība, neatlaidība, uzņēmība. Tas nav viegli, bet apzināti. Uzņemoties grūtības, mēs sākam patikt Saturnam – Likteņa un Laika Dievam, un šī planētas ietekme vairs nav tik smagnēja. Saturns ir tā planēta, kas sakārto mūs, ja vien mēs paši esam cītīgi skolnieki un klausām šo Lielo Skolotāju, kā to dēvē astroloģijā. Slikto ziņu pakāpi noteikt ir ļoti grūti – un diez vai to vajadzētu darīt, jo atkal jau – kaut kas jāatstāj Likteņa ziņā, nedrīkstam visu uzņemties. Varam tikai dot piesardzības vairogu, ejot tālākā ceļā.

Kā ar internetā atrodamajiem horoskopiem, arī attiecību horoskopiem, vai tiem var ticēt?

Vienmēr būs tie, kas tic, un tie, kas netic, tie, kas saka: jā, re, kā man sakrīt un tie, kas teic – galīgi garām. Tā tomēr ir vairāk kā izklaide, brīvā laika pavadīšana, lasot šo informāciju. Cita lieta ir nopietnāki ziņu avoti, mājas lapas, blogi, kuros vērts ieklausīties. Ja gribiet precīzāku, profesionālāku vēstījumu – tad gan labāk vērsties ar precīziem, konkrētiem datiem un jautājumiem pie astrologa. Katrs mēs esam īpašs, tāpēc tas, kas der visiem, neder nevienam!

Vai, Jūsuprāt, nav grēks ielūkoties nākotnē?

Šis jautājums mūsdienās, pēc manām domām, ir arhaisks. Vārds zinātne jau pašā savā būtībā nes nākotnes ideju. Protams, es piekrītu viedoklim, ka jādzīvo šim mirklim – tūlīt un tagad, bet nezinu nevienu cilvēku, kuram neinteresētu arī nākotnes vīzija. Izziņas impulss ir tik dabisks! Tā dabā ir iekārtots. Esmu gan par pagātni, gan nākotni, bet dzīvoju šodienai. Es saprotu, ka šis jautājums vairāk skar kristiešus. Esmu pagāns – man ir tuvas Dievturības, latvietības tēmas, kuras iet roku roka ar rituāliem, simboliem, zīmēm. Dažās valstīs ir baznīcas, kuru kupolus izdaiļo mitoloģijas tēli, zīmes, zodiaka aplis,  zīmes. Viss ir attieksmē, bet attieksme mēdz būt apzināti sagrozīta. Atvainojiet, ja kādu aizskaru personīgi, bet, manuprāt, domāt par astroloģiju un grēku, tā ir vienkārši cilvēku nezināšana par šo tēmu.

Ja Jums būtu vēl viena iespēja – aiziet astroloģijai ar līkumu, vai Jūs to darītu/nedarītu, kāpēc?

Astroloģija ir vienīgā tēma manā dzīvē, kura ir spējusi noturēt manu interese un izziņas garu ilgu gadu garumā. Atverot katru nākamo astro karti, nespēju vien beigt brīnīties par tās unikalitāti. Ir iekšēja sajūta, ka esmu līdzautors kaut kādam brīnumam.

Bet tas brīnums ir cilvēks! Kā mans skolotājs reiz mācīja, teikdams, ka šīs zināšanas ir svētas un nav pieejamas visiem – tā es arī pret tām attiecos – ar cieņu un pietāti. To arī mācu saviem studentiem!

Ja tā burtiski atbildu – tad droši, ka vēlreiz ietu to pašu ceļu, bet ja filozofiski, tad domāju, ka katrā inkarnācijā mums ir savi uzdevumi šeit un tagad. Šajā dzīvē jūtos kā tāds starpnieks, sūtnis no Visuma, kas nedaudz var pavēstīt te – uz Zemes par Visuma lielajām likumsakarībām. Cenšos to darīt tā kā to jūtu – no sirds un patiesi. Kas zina, kādi uzdevumi būs darāmi nākamreiz?! Jāpajautā astrologam!

Izsaki domas

Please enter your comment!
Please enter your name here

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.